Nenobriedis vīrietis

To tikai viņš zina. Un 1 gada starpība jau nu tiešām nevar būt par iemeslu domāt citādāk. Tā jau pat nav nekāda vecumu starpība, manuprāt.

Nu 24 gadi gan nav nekāds lielais vecums, cilvēks droši vien vienkārši nav gatavs laulībai un bērniem...kāpēc pati ar viņu neparunā?

gluži vienkārši - viņam ir labi, kā ir un neredz iemeslu kko mainīt.

Aliensa, viņš taču ir pārāk jauns, vīriešiem tak aizture vismaz 7 gadi, tad parēķini, 24-7=17, tieši tik daudz gadu ir viņa prātam.

Viņam ir tikai 24 gadi! Mans arī 24 gados bērnus negribēja un precēties netaisījās. Manuprāt, vēl pārāk agri pievērsties nopietnajai ģimenes dzīvei - pabaudiet jaunību un bezrūpību.

Jā, viņam labi, man nedaudz sāpīgi.... es neesmu pietiekoši laba? ai, laikam būs viņam konkrēti jājautā....

lai gan tad, kad esmu jautājusi, piemēram, par kāzām viņš vienmēr ir teicis, ka nav tādas naudas, lai uztaisītu kāzas..... ai, sāk šķist, ka šie 7 gadi kaķim zem astes.......bet pateikt viņam, ka nebūsim kopā, arī neuzdrošināšos, jo tomēr tie skaistie mirkļi, kuru nav bijis maz ir man atmiņā.....

Bat varbūt tiešām nav naudas.
Vispirms aprunājies, kādas viņš iztēlojas kāzas, viņu varbūt interesē kāzas ar svinībām, ne sarakstīšanās papīru dēļ.

Libra: tu saki, ka tavējais arī 24 gados nevēlējās ne precēties, ne bērnus... tātad tagad jūs esat vecāki un kā jums tagad iet?

Vīriešiem jau ir mazliet citādāka uztvere, tieši tie 7 gadi viņam iespējams neškiet TIE 7 GADI. Manuprāt, 24 gados ir normāli nedomāt vēl par ģimeni. Lai vai kā - tev jārunā ar viņu nevis ar mums.

Tagad es negribu ne precēties, ne bērnus :D Labi, apprecēties man nebūtu nekas pretī, bet bērnus noteikti vēl gadus 3 negribu. Vienkārši, šīs lietas nav dienaskārtībā un es uz to neiespringstu. Esmu vēl jauna - paspēšu.

24 gadi nav daudz! Manējais 29 gados negrib bērnus, visi viņa tā paša vecuma draugi arī nē un par kāzām arī nav ne runas.

Libra, Mežāze: a kā jūs to varat pārdzīvot, ka draugs ar kuru esat jau daudzus gadus kopā un ar kuru jums ir kopīgas lietas nevēlas jūs precēt (nu labi, librai tagad citādāk, viņa pati negrib).....?
Es laikam to pārāk sāpīgi uztveru, man ir sajūta, ka viņš mani neciena, ja neprec...... es viņam dodu visu, vēlos būt kopā, bet viņš no tā vnk izbēg....... nesaprotu, tiešām

A kas tur ko nepārdzīvot? Ja ciena, tad ciena, ja neciena, tad neciena - ne jau laulības reģistrācijas apliecība to maina.
Un ir atšķirība - negribēt precēties nemaz, vai negribēt precēties šobrīd.

Nu, ja es būtu vīrietis un man 24 gados vedinātu uz ''bērni, ''precības'', ''mūža saistības'', ''līdz nāve šķirs'' utt... Tad es arī noteikti negribētu. Jauns tak vēl, pietam, ja 7 gadus jūs esat kopā, varbūt viņš apsver iespēju izskrieties, jo draudzene ar sievu tomēr atšķiras, kamēr vēl nekrāpj laulībā, tikmēr mierīgāka sirds, jo Dieva priekšā nav solījis mūžīgu uzticību? :)

Vecā patiesība par to, ka katram savas vērtības un vēlmes. Ja tās saskan - nav problēmu, ja nesaskan - jāsaprot vai spēj ar to sadzīvot. Mums ir līdzīga situācija - dzīvojam kopā arī 7 gadus, man 24, viņam 27, bet NEVIENS no mums pagaidām nevēlas ne precības, ne bērnus. Vīrietis gan reizēm izmet, ka līdz 30 gadu vecumam vēlas to visu sakārtot, taču nav precizējis par kura 30 gadiem runājam :D Tādēļ es labprāt pieņemu, ka līdz maniem 30, nevis viņa :D

Nu bet loģiski, ka nenobriedis, 24 gadi - tas jau vēl bērns gandrīz :D
Un jo vairāk Tu iespringsi un liksi viņam to manīt, jo mazāk viņš gribēs Tevi precēt.

Paga paga, tu tagad tjip taisies viņu pamest tikai tapēc, ka viņš negrib šobrīd tevi precēt un bērnus arī nevēlas??? Meitene, ar Tevi viss kārtībā? Tu gribi tās kāzas tikai tās ceremonijas, balles un radu sasaukšanas dēļ, vai, lai tiešām viss ir smuki, ar mīlestību, abpusēju vēleānos un tt???

tb. vēlēšanos

Manējam 27, bet precēties negrib un arī saka, ka nemaz netaisās to kādreiz darīt, bet man precēties gribās, tomēr tāpēc es savu vīrieti nepamētīšu, jo man vīņš ir svarīgāks par kazām, kā arī ceru, ka varbūt kādreiz tālā nākotnē viņš savas domas mainīs, jo viens viņa draugs, kurš teica, ka nekad neprecēsies, šogad precās, tā kā man gaisma tuneļa galā kaut kāda ir.

Es pat zinu, ka bērns mums būs ātrāk par kāzām.

Un 24 gadi vīrietim vispār nav nekas, tad tikai sajēga par dzīvi sāk rasties.

Es uzrakstīju, ka vīrietis man svarīgāks par kazām, ceru, ka sapratāt, ka biju kāzas domājusi. :D