Sāk nerēķināties?

Nezinu, man tā nav. Tu tajā sapulcē bija ļoti nepieciešama?

varbūt tā sapulce neattiecās uz tevi

Jā, ir šis tas gadījies, kad nepamana, ka man nav pateikts.
Bet es nemēdzu par to klusi ciest un veidot diskusijas forumos. Vienkārši aizrādu vai pievēršu uzmanību manis neinformēšanas faktam.

Viss ir atkarīgs no tā, kādu amatu Tu ieņem, un vai Tava klātbūtne bija vajadzīga.

Iepriekšējā darbā tā bija - aizmirst pabrīdināt vai ko, bet pēc tam aizmugurē iet spļetņas, ka es visus ignorējot (nu kārtīgs veceņu kolektīvs). Tāpat kā Womankind iesaku tev rīkoties un skaļi, pieklājīgā formā paust savu attieksmi!

Pati kaut kad sūdzējies, ka darbā nepatīk, ka sapulces vakaros, jo tev mājās pie ģimenes jāiet, tad nu lūk iznākums, saprata, ka tu tāpat mēģini tikai nostrādāt savas paredzētās adrba stundas, tāpēc vairs neiesaista, jo ar tevi nevar rēķināties, jo nevēlies ieguldīt sevi ārpus darba laika, tāpēc arī par sapulcēm darba laikā nebrīdina.

Viss atkarīgs no vadības un kolektīva, un tas vietas darbā, varbūt tiešām sanāksme neattiecas uz tevu darbu, jārunā protams pašai.
Saku no pieredzes, darbu sāku nemīlēt tad, kad papildus pienākumiem bez apmācības darīju darbiņu, un kad pienāca apmācību laiks, ne tikai es bet arī cilvēks kas organizēja apmācības domāja, ka loģiski uz apmācībām došos es, jo es to darbu jau dariju, tikai gaidiju kad piešķirs finansējumu tai lietai, jo apmācības ir dārgas, bet beigās šoks, ka atnāca rīkojums un rakstīts cits vārds, viss bija darīts aiz muguras, protams bija nesapratne, esmu ļoti nocietinājusies pēc tā, esmu domājusi kā viena lieta spēj tā mainīt attieksmi.

Tā sapulce bija visam uzņēmumam

Tas jau sāk līdzināties mobingam no darba kolēģu puses,ja kādam bija jāpasaka par sapulci.