Mana mamma nu jau ceturto dienu ir dzemdību nodaļas omulīgajās telpās. Jā, tieši šorīt viņa mani pamodināja pusseptiņos no rīta, lai smaidu sejā man pateiktu "zini, es visu nakti negulēju, man liekas, ka šodien ir tā diena". Nu tā. Tagad esmu ar šo domu apradusi. Tas jau nekas, ka tad, kad māsai būs 18, man būs 40, ūsas, pieci kaķi, un es pa gabalu smirdēšu pēc vecmeitas, viņa no manis kaunēsies, ejot pa ielu ar draugiem, mani nesveicinās un sauks par fosiliju. Nekas. Pie visa pierod.