Vakar sanāca brīvs laiks un ieslēdzu ''kanāls2'',tur gāja seriāls ''Step by step''.Atcerējos tīņu gadus,kad šis seriāls bija diezgan lielā topā.Varbūt vēl kāda ir skatījusies vai skatās.
Īsumā tur ir Lambertu-Fosteru ģimene,un viņi aizbrauca ceļojumā uz Havaju salām.Viena meita ir ļoti apzinīga un visu laiku mācās-17 gadi,vēlas iestāties koledžā,ar izcilību absolvēt vidusskolu utt.Tā nu viņa sēdēja pludmalē un atkal mācījās,pie viņas pienāca 22 gadus jauns,izskatīgs vīrietis,kas ir miljonārs(40 milj. dolāri ir viņa kontā-akcijas utt.)Tā nu tur sākās nedēļu garš brīvdienu romāns un vienu dienu pirms aizbraukšanas viņš viņu bildināja.Meitene atteicās kā argumentu minot,ka pati vēlas dzīvē visu sasniegt un ir savi mērķi,jo jūtas jau bija arī viņai pret to čalīti.
Tāpēc es sāku domāt,protams,viss kā pasakā,bet,ja nu tomēr,jums tagad būtu 17 gadi,satiktu bagātu puisi,kurš nedzīvo jūsu valstī,tāpēc nav iespējas labāk iepazīt un pēc nedēļu ilgas pazīšanās jūs piekristu bildinājumam?Jūtas būtu abpusējas,simpātisks,viņš 5 gadus vecāks.Vai būtu ar mieru pie visiem šiem nosacījumiem uzreiz teikt jā,jo viss būtu garantēts,pašām nevajadzētu strādāt,mācīties,domāt,skriet utt.-viss kā uz paplātes.Vai kā savas prioritātes izvēlētos-pašas veidota karjera un citas lietas,kas sasniegtas pašu spēkiem?
Zemāk ir brīva vieta izpausties ar saviem viedokļiem un pamatojumiem,lai kādi tie būtu:)
216
