Paklau! Nu noliec pie malas drusku sevi. Es zinu, ka tas ir ellīgi grūti un gandrīz neiespējami, jo jūs abi ar bērnu šobrīd esat viens vesels. Bet! Bērns piedzims un ar laiku kļūs par autonomu, atsevišķu personību, kurš gribēs skaidri zināt - kurš ir mans tēvs un kura ir mana māte. Tas ir puslīdz skaidrs, ka pilnvērtīga ģimene jūs nebūsiet, bet nu tad neatņem pēdējo no tēva tam bērnam. Un mēģini nekultivēt naidu un aizvainojumu savās un bērna tēva attiecībās, tas tiešām neko nedos, cilvēcība un saprāts - tie gan varbūt. Turies, zaķene, lai bērnam būtu kaut nedaudz mierīga mamma, kas ir spējīga viņu mīlēt(un mīlestība nevar augt tur, kur ir aizvainojums un naids), nevis histēriska fūrija. Tu esi ļoti, ļoti vajadzīga savam mazajam bērniņam un tiešām mēģini koncentrēties un viņu un viņa vajadzībām, nevis sevi.