Vanšu tiltā kāpējs!

Dope Ja zinu,tad jūtu gan līdzi!

Un jā,man ir žēl cilvēku,kas mirst,protams,ne to,kas dara pāri citiem!

Es nesaprotu tos cilvēkus ,kuri viņu sauc par idiotu vai pat pasmejās "kārtējais pašnāvnieks". Ja cilvēki sūdzās par kaut ko ,ka nav labi, tas man riebjas, bet ja cilvēks izdara pašnāvību ,tad es kaut kā nevaru būt vienaldzīga un bēdīgi (vēl to video noskatījos ,kā viņš pārmet krustu un nolec). Man tas liekas šausmīgi, jo arī man ir tādi momenti bijuši kad domāju par pašnāvību ,daudzi jau ir domājuši kādreiz ,bet lai līdz reālai darbībai nonāktu,kā Kaimiņiene teica dzīvei ir jābūt galīgi "čau". Un žēl ,ka tā. :( Pat ja cilvēks ir garīgi nelīdzsvarots, arī tas kāpēc viņš tāds ir visdrīzāk dziļāk jāmeklē kad sākušās kādas smagas problēmas, žēl vienkārši visus cilvēkus kuriem tik nelaimīga dzīve. :(

Ir viens "ipasi izdevies" indivits saviem vecakiem un pilsonis Latvijai. Dagnis Kovalonoks ielicos so video draugiem.lv un nosaucis savu materialu par ''idiots''. Vai tiesam tadas atlikas ka D.nav jauztriec augsa pa vantim un janogruz zeme? Tadam ka Dagnim, manuprat, pat gaiss, ko elpo ir par daudz dots.

šo komentaru izlasiju kasjauns. un paskatijos profilu,pretigs tas Dagnis

Uma- tādi idioti kā Dagnis jau liekas tikai manā pilsētā -Tukumā ir. :D Protams ,ka ne tikai ,pārspīlēju,bet te laikam pilns ar tādiem tirliņiem. :@

Es reizēm nesaprotu, ar kuru galu te dažas vispār domā?! Ja to vispār var nosaukt par domāšanu! Kā jums kauna nav zākāt cilvēku? Par mirušiem vai nu saka labu vai neko! Baigās ekspertes savākušās un gudri spriež kā nu labāk būtu jāmirst! Netaisos cilvēku ne pelt, ne slavēt par to, ko izdarija, bet vairs tur neko mainīt nevar un jāļauj cilvēkam dusēt mierā. Ceriet, ka pēc jūsu nāves kāds vispār atcerēsies par jums un atminēsies ar labu vārdu! Neviens nevar paredzēt kā izvērtīsies dzīve un kas mūs piespiedīs izdarīt attiecīgos soļus. Kā tas notiks, jau ir tikai mirkļa iespaidā!

Pašnāvība ir cilvēka paša rīcība. Ja viņš tiešām jūtas tik slikti, ka vairs nevar, tad lai dara, ko darīdams. Cik gan reizes neesmu pati par pašnāvību domājusi? Šausmas to visu atceroties. Pašnāvnieks uzreiz nenozīmē vājš cilvēks. Iespējams, ka nedaudz egoistiski, jo vienmēr paliek kāds cilvēks kuram rūp. Bet ja ir tik slikti, tik slikti, ka neviens nevar palīdzēt vai nemaz necenšas, tad ir kā ir. Nāve paliek nāve.
Nenosodu nevienu cilvēku, kurš aizgājis šādā veidā, jo katram ir bijis iemesls. Bet dzīve dažreiz tā izvēršas, ka jāiet pa vieglāko un tajā mirklī labāko ceļu.
Lai vieglas smiltis cilvēkam.

Nevienam personigi, bet nesaprotu un nesapratiishu tos cilvekeus,kas pashnaavniekus sauc par tizliem gljeevuljiem. Ar kaadaam tiesiibaam un pilnvaraam mees nosodaam citus par vinja pasha izveeli? Uzskatu,ka katram cilveekam ir savs saapju un cieshanu slieksnis,liidz kuraam katrs var "tureet". Un nosodiit,raadiit ar pirkstiem un veel baazt aciis savu, "pareizo" veertiibu skalu,ir aburdi. Mees nekad neieliidiisim otram cilveeka galvaa,dveeselee, nekad nesapratiisim,ko vinjsh juut. Varbuut taas probleemas kas jums liekas siikas un paarejoshas ar laiku, citam, ne tik " stipram un pareizam" kaa jums ir tas vinja saapju slieksnis. Un taapeec apsmiet kaadu un noraadiit uz vinju,kaa zemaaku, jo redz, ES varu, ES iztureeju, ES, ES,ES....

Un ceru,ka nevienai no mums nepienaaks dziivee taads briidis,kad viss juks un bruks tik taalu,ka taalaak nav kur... Un tad atradiisies kaads kursh juus sauks par gljeeviem tizlenjiem un maaciis pareizi dziivot..

Izlasiiju visus komentaarus -nezinu so gadijumu ,bet vienu varu teikt-liekas ka cilveekam tomeer bija kaada psihska novirze!Zeel!
Zane -tu mani loti paarsteidzi!Tu macies psihiatriju?
Sorani+++

Bildes izskatijas, ka tam lecejam gan truka paris skruvites, varbut bija narkotiku reibuma, bet ne man par to spriest. Savadi, vai ar tik publisku pasnavibu vins velejas kautko pavestit sabiedribai... Lai vai ka, bet zel tuviniekus. Nolaidiba no Satiksmes departamenta-jau sen vaja dzeja uzklat to slideno materialu. Valstij pietiek laika izniekot lidzeklus visadam "gaimas pilim" un tiltiem, bet par tik elementariem drosibas pasakumiem diemzel tiek aizmirsts. Tie policisti ari jokaini-filmeja, aplureja ka kautkada cirka, bet nemeginaja ko darit lietas laba.

Sabiedrības egoismam, neiecietībai, vienaldzībai, neiejūtībai nav robežu. Brīnos gan par komentāriem ziņās, gan te- forumā. Neviens pašnāvību nedara tāpat vien aiz garlaicības. Vienmēr ir kāds smags, briesmīgs notikums, tad dvēseles mokas un ja cilvēkam nesniedz palīdzību speciālists vai apkārtējā sabiedrība, cilvēkam var rasties suicidālas domas. Ja arī tad apkārtējie ignorē līdzcilvēka ciešanas, ja visi apkārtējie ir tik aizņemti paši ar sevi, ka neatliek laika sarunai ar kādu, kam tas ir vitāli nepieciešams, tad vantīs vai kur citur tiek veikta pašnāvība, jo cilvēks ir absolūtā izmisumā. Pašnāvība nekad nenotiek pēkšņi, cilvēks cieš, sauc palīgā, bet ja sabiedrība viņu nesadzird, cilvēks šķiras no dzīves. Un tam nav nekāda sakara ar vāju raksturu- tieši pretēji- vājie tik runā par pašnāvību, bet nav drosmes to izdarīt. Tie, kas ir stipri, bet salūzt smaga pārdzīvojuma priekšā, meklē kontaktu ar citiem, bet par pašnāvību nerunā. Ja kontaktu neatrod, tad rodas tādi gadījumi kā šis.

Šajā konkrētajā gadījumā portālā draugiem.lv ir uzrakstīts viņa dzīvesstāsts (to rakstījis kāds viņa draugs, ko man pēc tā ieraksta grūti nosaukt par draugu, ja reiz tik neiejūtīgi raksta, bet laikam viņš ir tikai vienaldzīgās sabiedrības spogulis)- puisis pirms diviem gadiem itkā esot cietis autoavārijā, bojā gāja viņa vecāki un māsa. Izdzīvoja tikai viņš. Var jau, protams, gudri d*rst, ka tāpēc jau nav jātaisa pašnāvība, bet godīgi sakot, šaubos vai kāda no jums spētu kaut ko tik briesmīgu pārdzīvot un vispār izturēt tos divus gadus.

Tā ir visas sabiedrības atbildība, ka cilvēki dara pašnāvības. Vai jūs vienmēr apjautājaties saviem līdzcilvēkiem, kā viņi jūtas un vai atvēlat laiku sarunai, ja cilvēkam ir smagi?

Un tam nav nekāda sakara ar vāju raksturu- tieši pretēji- vājie tik runā par pašnāvību, bet nav drosmes to izdarīt. Tie, kas ir stipri, bet salūzt smaga pārdzīvojuma priekšā, meklē kontaktu ar citiem, bet par pašnāvību nerunā. Ja kontaktu neatrod, tad rodas tādi gadījumi kā šis.

Interesanti, ka es tik iecietīgi izturējos pret to līdz mans radinieks izdarīja pašnāvību. Varbūt vajadzēja būt otrādāk, tagad jāsāk žēlot visus pašnāvniekus, bet diemžēl, toreiz tikai nostiprinājās mana pārliecība, ka tā ir nevēlēšanās celties un cīnīties. Kā arī, jo īpašs egoisms tas ir cilvēkam, kuram apkārt ir draugi un radinieki, kuri gatavi sniegt palīdzīgu roku. Protams pieņemu, ka brīdī, kad sākas īsta depresija neko apkārt arī nedzirdi.
Es noteikti nerunāju par šo gadījumu, bet tikai paskaidroju, kādēļ es saprotu šo cilvēku attieksmi un asociācijas ar vājumu.

Katrā ziņā, es arī esmu bijusi uz šīs robežas, kad gribēju izdarīt pašnāvību. Un es par to nebūt nerunāju, nestāstīju visiem, bija tiešām tā, ka jau domās to darīju, iztēlojos, kas un kā, sāku rakstīt pirmsnāves vēstuli. Lēmums to nedarīt bija drosmīgs, jo dzīvošana vienmēr sevī ietver cīņu ar nezināmo. Nāve man tobrīd šķita kā atvieglojums, jo es domāju, ka "čiks un viss. Vairs nekad nekādu problēmu, nenāksies katru dienu celties un nest to smagumu".

Lou
Potenciālie pašnāvnieki nav ne jāžēlo, ne jāsapurina. Viņiem jānodrošina psihiatra vai psihoterapeita palīdzība. Līdzcilvēkiem vienmēr ir iespēja piezvanīt uz psihiatrisko slimnīcu un lūgt padomu. Ja ir aizdomas, ka kāds var izdarīt pašnāvību, speciālisti to neatstās bez ievērības un sniegs palīdzību. Bet parasti jau cilvēkiem nepatīk izlīst ārpus savas komforta zonas un kādam palīdzēt.
Un es nepiekrītu, ka izvēlēties dzīvot ir drosmīgs solis. Tās ir bailes no nezināmā, jo neviens no viņpasaules nav atgriezies. Pasaulē, kaut arī dažkārt sūdīgā, tomēr lietu kārtība ir skaidrāka un tāpēc šķiet "drošāka". Vienīgā atšķirība starp tevi un tavu paziņu- acīmredzot, tava pašnāvības motivācija bija vājāka nekā viņam (lai gan nevaru spriest, jo nezinu ne tavu, ne viņa motivāciju, tāpēc varbūt kļūdos). Ir starpība, vai pašnāvību grib veikt nelaimīgas mīlestības dēļ vai tad ja zaudē visu ģimeni.

summer, es neesmu psihiatrs vai psihoterapeits, bet es tikai saku no tā skatījuma, kas tobrīd darījās manā galvā un dzīvot man noteikti likās baisāk. Katru reizi sarāvos, kad iedomājos, ka ja šoreiz neko neizdarīšu, rīt atkal sāksies jauna diena, atkal nāksies paciest visu to, kas manī iekšā ir sakrājies un izdzīvot tās stundas. Labprāt būtu eksistējusi guļot, jo būšana dzīvai un elpot man šķita visšausmīgākā. Protams, kaut kur dziļi, dziļi sirdī bija tā naivā cerība, ka "bet varbūt kādreiz būs labāk...", kas atkal un atkal mijās ar "nebūs, jo šo visu paciešu pārāk ilgi, nekas nemainās".
Konkrēti mans radinieks bija apmeklējis ārstus. Otrkārt, viņam nebija nevienas no šīm tradicionālajām problēmām - zaudētas ģimenes, finansiālu problēmu, neārstējamas slimības vai kāda pēkšņa, smaga notikuma, kurš viņu satricināja. Vienīgais, kas manuprāt, viņam bija, tā bija vainas apziņa par to, ko viņš bija nodarījis citiem. Viņam arī nebija ne 20, ne 35, viņš bija vecāks. Man ļoti žēl, ka viss ko es izjūtu pret šo cilvēku ir dusmas, jo es to saistu tikai ar gļēvumu un egoismu.
Tādēļ domāju, ka konkrēti šādos gadījumos, bailes dzīvot, uzņemties atbildību par izdarīto, sagremot to visu, ir smagāk panesamas nekā nāve.

Protams, ļoti bēdīgs notikums, taču es uzskatu, ka tikai pats cilvēks ir tiesīgs lemt par savu dzīvību. Ja viņam bija doma nogalēties, viņš to būtu izdarījis tā vai tā - ja ne nolecot no tilta, tad citādi. Un, ja vēl psihiski slims...iespējams, viss būtu izvērsies vēl briesmīgāk, ja kāds būtu centies ar varu viņu atturēt.

Uma-tas noteikti nebija praatiigs solis no taa cilveeka puses,kurs ielika to rakstu!Vairak un vairaak saprotams ,ka cilveekam vajadzeeja psihiatra paliidziibu!Laikam neko saapiigaaku neesmu dzirdejusi ,ja cilveki smejaas,nirgaajas par psihiski slimiem cilveekiem!Es laikam paaraak ilgi esmu straadaajusi sajaa jomaa,lai teiktu-sabiedriiba ir launa!
Gribeejaas atbildet Lou-nekad jau nevar teikt ,ka 100% patiesiiba,bet ir cilveki kuri meetaajas ar siem vaardiem loti biezi-pasnaaviiba...ir cilveeki ,kuri pat domaa to dariit vairaakas reizes,kaads nu kuram ir iemesls,bet parasti tie cilveeki ,kuri tiesaam izdara to ,ir ar psihiskaam novirzeem!
Ne visi cilveeki taisiis pasnaviibu,ja zaudees tuviniekus,darbu utt!Psihiski vesels cilveeks vienmeer "savaaksies" un ies uz prieksu-kepurosies,bet ies...!

Emmanuelle, jā, tas gan, tādēļ jau minēju, ka smagas depresijas gadījumā iespējams, ka cilvēks neko nedzird tādēļ arī radinieki un draugi apkārt var neko nelīdzēt. Man pat būtu interesanti palasīt par šo tēmu papildus literatūru un noskaidrot, kur ir tā robeža.
Man tikai žēl, ka cilvēks, par kuru es runāju patiesībā neilgi pirms pašnāvības bija pie ārstiem.

Lou-saapiiga teema!Iipasi, ja gimeenee ir kads psihiski slims cilveeks!Es domaaju ,ka tavs radinieks aizgaaja pie aarsta par veelu,varbuut baidiijaas atklaat visu!Taadi gadijumi arii ir biezi noveeroti!
Man veel acu prieksaa taa reize,kad pati neemu nost no strika jaunu meiteni-mees vinu atdziivinaajaam toreiz!Taa emocija laikam nekad neaizmirstas,ka esi izglaabis cilveeku,bet saproti, ka vins noteikti meklees naakoso reizi,kad atkal to dariit!
Runaajot par so teemu vairaak!Man paaris dienas atpakal bija saruna ar amerikaanu maasu ,kura staastiija interesantu piemeeru no savas ilgaas prakses-vina izglaaba pasnaavnieku un sis cilveeks veelaak uzbruka vinai,dusmaas kliegdams...!Es vienmeer saku -psihiatrija ir loti interesanta,bet loti gruuta profesija!To nevar "tureet" visi!

Jums viss ok? Ja arii cilveeks bija slims,jaaizsakaas tik ljauni? (''par vienu trako mazaak'' ..''nabaga cilveeki kuri seedeeja sastreegumaa'') NOPIETNI? Bl* juus man katru dienu ar vien vairaak kaitina. Skatieties ka pasham kadreiz nepienaak skikti laiki,ka gribas no tilta lekt leejaa ;) peace