Vispār meitenes , nav ko gudri spriest, ja nezināt, kādas ir sajūtas, kad gribas uztaisīt pašnāvību. Baigi jau te visas gudri runā, skataties, ka tikai pašas nenonākat līdzīgā situācijā un tad redzēsim, cik patīkami ir, ja par to vēl paņirgājas apkārtējie, ka cilvēks neredz dzīvei jēgu.
Priecājieties, ka nekad tā neesat jutušās. Man ir skumji, ka cilvēkiem tā ir jājūtas un skumji, ka tiešām ir cilvēki, kas iet ellei cauri un neredz citu risinājumu. Man nekad dzīvē nav bijis tik smagi, bet zinu cilvēkus, kam uzlikti visneiedomājamākie pārbaudījumi dzīvē, kuru dēļ tiešām var rasties domas par pašnāvību. Un tas ir nekorekti saukāt šos cilvēkus par gļēvuliem un visi tie teksti "par vienu pašnāvnieku mazāk", neapzinoties, kas viņu uz to pamudinājis un kas viņam bijis jāizcieš. Iespējams, jūs ne uz pusi neesat tik daudz slikta piedzīvojušas.
4261
