Pirms nedēļas izšķīros no sava nu jau Eksiņa. Šķiršanās bija pēc manas inicatīvas, jo sirsniņa tiecās pēc cita. Man pret Eksiņu ar jūtu īsti nebija. Palika nenokārtotas lietas, sazvanāmies, sarunājamies. Viņam, protams, ir vēlēšanās atsākt visu, bet tā kā no manas puses atsaucības nav, nekas tāds nenotiks un viņš to zin. Ja vairāk par satikšanos skaitās apskāviens un buča uz atvadām, tad - jā, ir bijis kas vairāk.
Tātad, jūs varat satikties, jo, manuprāt, nekas vairāk par lietu nokārtošanu nebūs, vismaz no viņa puses.
Un, es domāju, ka tā attiecību bojāšana ir tāda mazuļu padarīšana - nebūs man, citam ar ne! Tā nevajadzētu. Jāpaceļ galva, jāievelk elpa, un jādodas tālāk. Grūti, bet kas jādara - jādara! :)