Man ir vairāki draugu pāri, kur puši ir kategoriski baznīcas noliedzēji, bet gatavojoties kāzām, viņiem nākas vien aiziet paskatīties kas un kā.. Sāk iziet mācības, luterāņu piebildīšu, un tā paķer kaut kas, ka es vairs nespēju atpazīt, viņi ir tie, kas vēlāk brīvajā laikā pat paši aizbrauc parunāties ar mācītāju, acīmredzot tas atrod pareizo pieeju, valodu, kā izteikt elementāras lietas un likt domāt, saprast, ko tas īsti nozīmē - tava sieva, ģimene, atbildība, mīlestība, neuzsverot abstrako, nezināmo Dievu, kas uzreiz ieslēdz pretreakciju.