man tā bija pirms kādiem 7 mēnešiem(no septembra) ar 5 gadu attiecībām, kurās ar čali dzīvojām caur dažiem kvartāliem :D Reāli kopā ilgākais bijām padzīvojuši 2 dienas 2vatā bet parasti t;as bija kkādi tusiņi ar draugiem pirtīs utt. pusgadu man ir LIELISKAS attiecības ar citu vīrieti. es ar viņu iepazinos 9 mēnešus atpakaļ un attiecības sākās jau pēc kādiem 2 mēnešiem un visu šo laiku viņš nebija(!!!) LV, reāli sarunājāmies skaipā. bet man depresijas iespējai vajadzēja būt lielākai, jo pārs nedēļas pirms pasūtīju bijušo, viņš sastrādāja zilus brīnumus, protams totālā lopa stāvoklī, bet tas neattaisno neko..reāli šajās attiecībās man pietrūka tik tā lai mani sistu, bet esmu aplieta ar ūdeni utt....tātad man viņš bija piegriezies, jo viss ko dzīvē redzēju ar viņu bija dzeršana starp draugiem, strīdi, ja tusēju ar savām draudzenēm un par prom braukšanu uz ārzemēm mācīties es jau būtu pasūtīta. tā nu es pasūtīju viņu pati, pēc tā kā apmēram gadu mēģināju saņemties. gan biju, gan esmu neizsakāmi laimīga un es tgd runāju par tām attiecībām tā itkā būtu nosapņojusi kautkādu murgu. :D un šis jautājums man arī starpcitu bija galvā, ka-a kur depresija? :D NAV NAV UN NEVAJAG!!! priecaajies, jo ar Tevi notika labaakais kas vareeja notikt šajā situācijā, respektīvi, tieši tas kas bija tev vajadzīgs. ar mani arī tā notika un esmu neizsakāmi laimīga. aizmirsu piebilst-ar šo draugu jau var teikt dzīvojam kopā jau apmēram sākot no attiecību 3šā mēneša, viņš pelna tā lai var mierīgi uzturēt mani, māju utt, pats mudina un atbalsta braukt mācīties uz ārzemēm sakot ka tā ir nākotne un lieliska iespēja un jā, esam saderinājušies un gan mēs gan visi apkārtējie ir neizsakāmi laimīgi :))