Kas mainījās jūsu dzīvē pēc svara nomešanas?

Bet varbūt Tev nemaz nevajag tagad iet un skriet un ar putām uz lūpām mesties kādā diētā, sportošanas programmā utml.
Cik liels Tev ir liekais svars?
Varbūt Tev vajag vienkārši izslēgt kādu no veselīgam dzīvesveidam kaitīgajām lietām, ko ēd. Vai samazināt apēstā daudzumu, neko sastāvdaļās nemainot?
Un redzēt, ka jau būs rezultāti. Labāka motivācija par redzamām izmaiņām savos apmēros, nav.

nu, es ari laikam labprat nomestu vismaz 5kg.. nav apnemsanas un kare pec sokolades ir neparvarama.. Tagad saku nopietni apdomat fitnesa kluba apmeklesanu vismaz 3x nedela un intensivi sakt kaut ko darit..
Varbut kada ir tada pasa situacija ka es? un varbut velas vienkarsi pievienoties kompanijas pec? :)

Man daudzas pazīstamas meitenes pēc izskata uzlabošanas (pieaudzēti mati, izbalināti zobi, brūna āda) mainījās un kļuva pašpārliecinātākas. Bet no savas pieredzes varu teikt, ka pēc kāda laika visas vecās domas ir atpakaļ. =/

labākais padoms,ko es esmu saņēmusi ir ūdens (un vairumā) un nekādas džank fūd.

Kas mainiijies?
Dreebes var pirkt mazaakas! :D
Bet es arii shobriid veel esmu celjaa uz savu ideaalo augumu. Veel shis tas jaanomet.

Vainot savās problēmās lieko svaru ir stulbi, viņš nav vainigs pie tā, ka sēdi mājas un domā tādas domas, ka -esmu daudz lielāka par citam meitnēm! Tava problēma ir galvā, nevis tavos liekajos kg, jo ja tavs svars būtu pie vainas tu nečīkstētu šeit , bet būtu fitnesa kluba!!!

Domā, ka ja būsi par dažiem kg vieglāka visi puiši metisies tev virsū tapēc, ka būsi tieva ? :D

Ahh...man arī motivācija ir kkur pazudusi. Tik labi gāja. Un vakardien uzrāvos. Pat kauns teikt ko tik neapēdu... :D
Man arī liekas, ka man dzīvē tiiiiik daudz kas mainītos....
Zini, es Tev ieteiktu piereģistrēties tumblr.com un sākt sekot fit blogiem!! Man citreiz pat ļoti palīdz, tur ir visādas iedvesmojošas bildītes un teicieni!:) Lai mums veicas!;)

Hmm. Tāds milzīgs liekais svars man nekad nav bijis, kaut gan... 20 kg virs normas skaitās? Man ir 1,60 un esmu svērusi 77 kg, tā ir augstākā atzīme, ko atceros. Labākais ir tas, ka es neatceros, ko darīju, lai svaru zaudētu, resp., nekad neesmu sēdējusi uz diētām, bet pēc videnes diezgan aktīvi sāku apmeklēt aerobikas. Ko ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem esmu darījusi jau 7 gadus.
Man liekais svars bija/ir hormonālo tablešu dēļ.
Atgūstot normālu svaru, iepazinos ar savu puisi. Cik atceros, tad biju ideālajā formā. Tagad jau man atkal ir kādi 7 lieki kg. Tieva un smalka nekad neesmu bijusi, bet - lai cik es būtu nometusi, es nekad neesmu uzskatījusi, ka esmu slaida. Sevi kā slaidu pēdējo reizi atceros 9. klasē. Tā iemesla dēļ man nepatīk fotografēties, man vispār ir ļoti maz fotogrāfiju...
Īsāk sakot, nometot svaru, ir vieglāk iegūt pašapziņu un paceltu degunu iet dzīvē :)

es tevi ļoti labi saprotu. bet galvenā problēma tiešām ir galvā, lai arī cik ļoti tu to negribētu dzirdēt.
es agrāk arī domāju, ka mana galvenā problēma ir svars. sākumā cerēju nomest kaut nedaudz, un kad visādos neveselīgos veidos badojoties un vemjot tas sāka izdoties, ar laiku skaisti sāka likties tikai kaulaini cilvēki un sapratu, ka man vairs nav mērķa svara, ka gribu vnk nomest daudz. ar zemu pašapziņu un nepatiku pret sevi, manuprāt, ļoti iespējams, ka arī ar tevi tā notiktu. un kas mainījās, kad nometu svaru? tā īsti nekas, ja nu vienīgi šad tad galva reiba un skolā stundās neko neuztvēru un auksti. pēc tam ļoti centos, lai pārliecinātu sevi, ka izskats nav tik svarīgs, un centos atgūt pašapziņu. man tas diezgan izdevās. tagad man ir tāds pats svars, kāds bija sākumā, kad sāku tievēt. par savu izskatu jūtos labāk nekā toreiz, jo laikam esmu sapratusi, ka tam nav tik liela nozīme. skatoties senas bildes, kur agrāk vienmēr domāju, ka esmu resna, tagad sev šķietu normāla. tu saki, ka tev ir tiešām liels liekais svars, varbūt tā arī ir un ok, tev nav jāiestāsta sev, ka esi nenormāli tieva, bet tiešām vajag vispirms saprast, ka svara nomešana neatrisinās dzīves problēmas un ļoti iespējams pašapziņu tā īsti nemaz nepacels. es domāju ,ka svara nomešana ir viena lieta, un pašapziņas celšana-cita.

jā, kopš aktīvi pievērsos sportošanai, izskatos labāk. Svars gan mainījies tikai par dažiem kg, bet tauku vietā man ir muskuļi. Drēbes viennozīmīgi mazākas vajag, vecās kā kartupeļu maisi.
Komplimenti no kolēģiem, pretējā dzimuma.
Bet tas nav noteicošais, kāpēc sportoju -es jūtos labi to darot. Izsvīstot, ļaut, lai mani izdzen, tāpēc man patīk stingri treneri -pati uz savu galvu neņemos. Forši, kad vari špagatā apsēsties, ko nekad neesmu varējusi. Locīties...Vakar vēl trenere man pateica, ka man esot izcila tehnika, lai nu ko tas arī nozīmēja :D bērnībā biju grāmatu tārps, ne tas sportiskākais bērns. Krosi man bija mocības, tagad tā dodu vaļā garos gabalus pa mežu, ka pašai prieks.
Es ar savu apsēstību sportot, saslimdināju arī labāko draudzeni un kolēģi. Viņas atzīst, ka šie pāris mēneši sporta klubā ir devuši trūkstošo pašapziņai, neticamu enerģiju un savādāku attieksmi pret dzīvi.
Tavā gadījumā vajag kombinētu pieeju, lai būtu risinājums. Arī psihoterapeita vizītēm ir sava jēga, jo runa ir par pašapziņu, ne tikai fizisko ķermeni.

protams, ka badojoties visu laiku ir kāre pēc kāda salduma vai kāda cita našķa kas garšo. varbūt jāmegina ēst mazāk, bet neliegt sev arī kadu našķi, savādāk ka te jau meitenes teica sanāk "norauties" un saēsties visu ko!

No riitdienas plaanoju uzsaakt vienā diskusijā apspriesto sīpolu zupas dieetu!
Viss nepieciesamais jau nopirkts, ceru, ka man izdosies!Šī ir pirmaa diēta,ko centīšos ievērot. Nekad iepriekš šāda vajadzība nebija, bet šajā ziemā esmu normāli apvēlusies un tikusi pie +/- 10 jauniem kg, kuri man nemaz nav nepieciešami! ;D

es savukārt, iesaku pamēģināt šo: http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/45731

Nav jau, protams, tā, ka man būtu nežēlīgi milzīgs tas cipars ar liekajiem kilogramiem..
Agrāk un, manuprāt, pastāvīgi visvairāk svēru aptuveni 70 kg. Esmu diezgan gara un tāpēc tas svars neizskatījās briesmīgi, nu jā, vēders nebija ideāla presīte :D bet bildēs ar drēbem izskatījos kā parasts, slaids cilvēks..
Pirms pāris gadiem uznāca briesmīgi kompleksi, lūzums dzīvē, tāda kā "pirms" fāze anoreksijai, īsti ne pati anoreksija, bet uz to pusi vilka.. Badojos, biju patiesa fane fashion tv un visiem, kam ribas redzamas, pāris mēnešu laikā tādā garā nometu svaru līdz 63 kg un visi fanoja, cik tieva un forša esmu palikusi, kā man tas izdevies utt... Bet tas bija nepareizi,tādā garā es negribu vairāk pret sevi attiekties, kad tu lamā sevi katru dienu un ēd tikai olu baltumus ar rupjmaizes šķēli dienā.. Un tāpat sev liecies resna, kaut arī izskaties jau sen pietiekami slaida. Kauli un āda gan nekad neesmu bijusi.
Nu un pēc šī perioda es atsāku atkal "normāli dzīvot" un uzaudzēju svaru atpakaļ, pirms 2 gadiem izvācos no vecāku mājām un šī brīvība (gastronomiskā un vēl un vēl) prasīja plus 20 kg maniem 70kg. Pašlaik sveru 85, jo pārdienas izdodas apēst mazāk un kad ir laiks, pakaifoju, skrienot, kur neviens mani neredz - ta nu lēnām 5 kg ir nonākuši nost pa pāris mēnešiem, kaut gan man šķiet, ka pa pāris dienām viņi būs atpakaļ, skatoties uz to, cik briesmīgi un cik daudz es ēdu.
Es nezinu, man ir sajūta, ka es varētu izskatīties tiešām satriecoši bez tā svara, bet šī problēma mani ir pavadījusi visas dzīves garumā un veselīgie fit blogi vai perfektie ķermeņi uz kuriem skatos katru dienu mani vairs galīgi neiedvesmo..
Mani fascinē meitenes, kas saka, ka dienā apēdot 1200 kalorijas vai šausminās, kad apēd 2000, jo nu, es nezinu, man ir sajūta, ka es tik daudz apēdu vienā ēdienreizē - nemāku vairs sevi kontrolēt un sāta sajūta ir pazudusi pilnībā - ēdu vēl vairāk, nekā vīrieši. Esmu izmēģinājusi visu - rakstīt uztura dienasgrāmatu, veidot savas klades iedvesmai, sākt vingrot katru vakaru, un kā viss beidzas?! Izgāšanās.. Manam raksturam pietrūkst stingrības. Es mēģinu saraust to iedvesmu kaut kur - varbūt tomēr reāli ieteikumi no meitenēm, ka dzīve ir skaistāka, kad esi tievs, slaids un ka jūties kā varētu kalnus gāzt, kad esi nometis liekos kilogramus - varētu mani glābt. :D

OOOO jaaa, laipni lūdzam klubiņā! Stāst par mani, kā nometu svaru un sāku pareizāk ēst, vingrot, utt., tad ne tikai pašapziņa auga, bet arī pati jutos labāk, gan fiziski, gan garīgi!

zilbuliite tieshi šis zupas dieetu planoju rīt uzsaakt :P

Tak vienkārši neēd tik daudz. Nepērc tik daudz rijamā un nebūs, ko ēst - elementāri!

Jāed piecas/sešas reizes dienā. Un tad var ēst jebko un jebkurā laikā. Jā, arī 12 naktī esmu karbonādes ēduse. Plus nedaudz fizisko aktivitāšu. Viss smuki iet nost.

A ja problēma galvā, tad ir grūtāk. Tad sev ilgi nepatiksi, ja arī būs mīnus 20kg.

Mīliet taču sevi reiz vairāk!!

Delizia - bet tā nav sīpolu diēta...

Jāmaina ēšanas paradumi un tā- nevis uz dažām dienām, bet uz visu mūžu.
Bet cik redzu apkārt, tomēr lielāka motivācija ir tiem, kuriem nav tik liels tas liekais svars, kuru zaudēt, jo ātrāk var redzēt rezultātu. BET ir jāsaņemas un jāmaina sava ikdiena. Sports liek justies daudz labāk, tāpat arī veselīgs ēdiens :) Pašsajūta jau noteikti uzlabosies uz visiem 100!