krāpšana

Es aizietu, pat ja uzzinaatu peec 10 gadiem, un taa buutu bijusi viena reize. Es piedotu, varbuut, bet kopaa nepaliktu. Attieciibas balstaas uz uzticeeshanos un miilestiibu, nevis meliem un nodeviibu. Esmu pietiekami dziivee redzeejusi un sevi zinu labi, nu nevareetu es gulties vienaa gultaa ar cilveeku, kursh mani kraapis. Paardziivotu meenesi, gadu un dziive ietu uz priekshu.

Man liekas ,ja cilveeku miil ,ir jaamaak piedot

Es tieši tādēļ, ka mīlētu - nepiedotu nekad!

Protams, savā galvā tagad es domāju nē un nekad, vispār nepiedotu un tā tālāk. Bet... Es labi apzinos, ka esmu līdz ausīm samīlējusies viņā un ja viņš man ko tādu pateiktu... Es ļoti ceru, ka es arī pateiktu, lai staigā tālāk, bet Dievs viņu zina.
Ar prātu pilnīgi viennozīmīgs nē!

Pilnīgi piekrītu, ka JĀPIEDOD! Ikvienam jādod 2 iespējas!

Manuprāt, tas nav piedodams. Fiziskā vajadzība nav attaisnojums, kā nekā ir arī citi veidi, kā to fizisko vajadzību piepildīt... Gribējās piedzīvojumus ar kādu citu, bet fakts tāds, ka viņš ir ar kādu kopā, tātad sakari ar citām sievietēm būt nedrīkst, ja nu vienīgi par to iepriekš neesat vienojušies...

Es laikam izcelšos, jo man liekas, ka es spētu piedot. Aizmirst nevarētu gan, protams, ka ik pa laikam tas acu priekšā rēgotos un attiecības būtu ļoti smagas, bet piedot vienu atsevišķu gadījumu varētu gan.

Diskusiju izlasīju "pa diagonāli". Nevienu negribu aizvainot, bet cik daudzas te ir naivas (vai varbūt vēl pārāk jaunas un bez īpašas pieredzes). Jūs tiešām ticat, ka iespējams visu dzīvi nodzīvot, nevienu reizi nenokrāpjot? (es runāju gan par vīriešiem, gan par sievietēm). Protams, ir arī izņēmumi, bet tas ir ļoti, ļoti reti! Ja cilvēks neatzīstas krāpšanā, tas nenozīmē, ka viņš to nav darījis... Un ja visi sāktu šķirties tāpēc, ka kāds kādu ir nokrāpis, tad cilvēki to vien darītu, kā šķirtos (šeit es runāju jau par nobriedušām, ilgstošām attiecībām, kad jaun ir stabila ģimene utt.). Un krāpšanas iemesli var būt tik dažādi.
Diskusijas autores vietā neklausītos nevienā, bet izlemtu, ko saka sirds un intuīcija. Jūsu situāciju sīkumos zināt tikai jūs abi.

Biju situācijā, kad nu jau bijušais draugs, atzinās, ka ir krāpis. Pirmā reakcija: biju šokā, psihoju, lamājos, kliedzu, sūtīju ellē ratā utt., bet viņš visu laiku pazemīgi lūdza piedošanu, ļāva man pašai izlemt - piedot vai nē... Agrāk skandināju, ka ja mani krāps - nekad nepiedošu. Pagāja laiks, es nomierinājos un devu iespēju. Protams, ka to neaizmirsu, šad un tad atgādināju, bet pēc tā gadījuma mūsu attiecības izveidojās pavisam savādākas un mīļākas. Beigās izšķīrāmies - bet tas jau ir cits stāsts. Tā ka man liekas, ka katram pašam jāizvertē vai spēs ar to sadzīvot, vai katra strīda gadījumā negribēsies to atgādināt, mest acīs. Bet vairs nesaku, ka NEKAD nepiedotu.

Es tagad domaaju,ko vairaak paardziivotu-viirs fiziski nokraapis mani ar sievieti ,kura vinam neko nenoziimee,vai kraapj "emocionaali"-domaa par kaadu sievieti,juusmo utt...!Man laikam tas otrais variants pat vairaak nepatiktu!
Tagad domaaju par mums-sievieteem?Vai mums pasaam taa nekad nav noticis...vai nekad neesam aizdomaajusaas par kaadu citu...?!Ko tagad-skriesim prom?!:)

Es pilnīgi piekrītu Emmanuelle, varbūt tāpēc, ka uz šo faktu skatos savādāk. Cik daudz sieviešu ir aizgājušas no sava vīra pēc viņa krāpšanas? Drīzāk vairums sieviešu piecieš un dzīvo tālāk, tāpēc, ka spārniņi jau sen ir aplausti par ideālo dzīvi.
Bet uz jautājumu es nevaru atbildēt, jo dzīvē ir dažādas situācijas, attiecības arī ir dažādas, labāk jau protams ir to nezināt, bet tā kā esi jau uzzinājusi, turklāt no viņa paša jautājums ir kāpēc viņš to teica?

visdrīzāk sievietes aizietu no krāpēja, ja būtu kur iet, bet daudzām sievietēm nav tādu līdzekļu , lai uzsāktu jaunu dzīvi, un tad nekas cits neatliek kā paciest visu un "piedot"

Dzīve ne ar vienu nebūs ideāla. Aiziesi no viena. Aiziesi no otra. Ne jau visu mūžu tā vazāsies, tāpēc arī piecieš. Es arī varētu piedot un dzīvot tālāk, bet fakts par krāpšanu jau paliek! Un tas pilnīgi noteikti grauztu un neļautu vairs uzticēties.

Es piedotu, protams būtu grūti, bet piedotu.
Tagad laikam pateikšu stulbo teikumu, bet, ja manējais arī ir mani krāpis, es vēlētos par to nekad, nekad, nekad neuzzināt. Īstenībā, ja mani noliktu tagad fakta priekšā, es pat nezinu, ko darītu- skrietu prom, dauzītu traukus, tiešām nezinu...

ak kungs cik šausmīgi. sexojās ar citu, ai ai jāiet paraudāt. tāpat pirms satikāties sekojās ar daudz citām, bet tas ir nekas ja?

Njaa. es ar nobrīnījos, cik daudz ir to, kas tik cieši saka, ka pamestu.
Es nezinu, ko darītu. Visi esam cilvēki, kas kļūdās. Nevar zināt, kā pašiem dzīvē var gadīties.

Šajā savā dzīves posmā es noteikti attiecības ar vīrieti pārtrauktu. Jā, visi esam cilvēki, gadīties var visādi, bet manas attiecības pēc kaut kā tāda nav iedomājamas normālas. Es to cilvēku vienkārši nograuztu. Manas attiecībās neesen bija gadījums, kad vīrietis man izdarīja pāri, nē runa nav par krāpšanu, bet sāp tāpat. Ir pagājis jau gandrīz pus gads. Un ik pa laikam man atkal tas sēž prātā, katra strīda laikā es vīrietim to metu acīs un lieku justies vainīgam. Ir jāiegulda milzīgs darbs, lai tiktu tam pāri. Tāpēc es pat nevaru iedomāties, par kādu elli pārvērstos attiecības pēc krāpšanas. Man nekas tāds nav vajadzīgs, tāpēc ar to viss beigtos.

es zinu sevi, ka es personīgi pat ja censtos piedot un saglabāt attiecības, nekas labs neiznāktu. tā apziņa, ka esmu piekrāpta, grauztu kā tārps un agri vai vēlu viss sabruktu tāpat, jo sāktos pārmetumi otram, zāģēšana. apbrīnoju tās, kas varētu palikt kopā pēc krāpšanas un saglabāt laimīgas attiecības

Šarlote
Nedomāju, ka attiecības pēc krāpšanas var būt laimīgas. Jā, var būt sākumā ir tāda eiforija- nokrāpa, bet tomēr saprata, ka esmu labāka par to otru, bet pēc laika tik un tā piekrāpto sāk grauzt šaubas par to, ja jau vienreiz izdarīja, kāpēc lai tas neatkārtotos? Nezinu, cik kristālskaidram jābūt otram, lai piekrāptais spētu pilnīgi un līdz galam noticēt krāpējam. Piedodot krāpšanu, piekrāptais neapzinās, ar cik smagu nastu būs jādzīvo atlikušais mūžs un kā tas grauzīs dvēseli ikreiz, kad otrs aizkavēsies vai dosies viens prom.

summer - attiecības pēc krāpsāanas VAR būt labas, patiesībā man bija pat LABĀKAS! :) tā kā jau iepriekš minēja, ka nevar no cilvēka skriet prom, ja viņš tevi nokrāpis (protams, ja vien neesat neilgu laiku kopā un nemīlat viens otru) citā gadījumā man nav saprotams kāpēc krāpšana ir nepiedodama... Ja visi ietu prom viens no otra pēc krāpšanas, tad vairs gandrīz nebūtu pāru...

krāpšana ir un paliek krāpšana...fiziskas vajadzības var apmierināt arī nekrāpjot. tāpēc krāpšana manā skatījumā nav piedodama...