Saprast varetu, bet piedot diezvai. Pat ja piedotu, attiecibas nekad nebutu tadas ka agrak, jo var jau notirit nesmukumu, piemeram, no apgerba, bet prata atminas paliek vienmer. Man vispar skiet, ka gruti saglabat tadas attiecibas, kuras cilvekus skir attalums un laiks. Ja zinatu, ka busu prom no cilveka vairak ka gadu, piedevam cita valsti, tad laikam labak butu iet katram savu celu. Briziem gribas uzdot tadu jautajumu, vai maz ir iespejamas tadas ilgstosas attiecibas un lauliba bez krapsanas..? Man liekas, musdienas ir vieglak uzturet "friends with benefits" attiecibas bez jutam-vismaz nebutu jasausta sevi ar mulkigam domam, greizsirdibu.:D Es autores vieta pec sadiem kreisajiem soliem nepaliktu kopa, jo, pirmkart, sadas attiecibas nevaretu vinam uzticeties atkal pilniba.