Success, vot, kkas līdzīgs man, tikai man vēl sarežģītāk. Ir tādi cilvēki, kuriem ir ļoti jūtīga sirdsapziņa, un viņi nevar tā vnk ņemt un piekrāpt/pamest tajā brīdī blakus esošo! Un tā rodas tie pāri, kuros viens mīl citu.
Es arī nekad nesapratu, kā var vispār pazust mīlestība, līdz pati to piedzīvoju, jo laikam jau nemīlēju pa īstam. Tagad dzīvojam kopā, bet nevaru aiziet, jo, pirmkārs, viņš visu laiku runā par nākotni, kāzām, bērniem. Zinu, ka viņam nežēlīgi sāpēs. Otrkārt, jo man nav tik vnk izvākties- ir problēmas atrast citu dzīvesvietu. Negribu viņam melot, tāpēc jau pamazām lieku nojaust, ka nekas tur nebūs, jo neredzu viņu savā nākotnē. Bet visvairāk mani grauž, ka domāju un šad un tad tiekos ar citu.