Privātās dzīves atklāšana publiskajā telpā

Laikam sapratu, ka nekaitina mani tie brokastu twīti, ne arī twīti par dušu, jo tie ir nevainīgi un kas līdzīgs pašai retu reizi gadās. Kaitina tikai mūžīgās 4sq iečekošanās (līdz vājprātam), kaitina mūžīgie twīti, kuri apraksta ko šodien nopircis un galu galā, protams, jau minētie "vemju pēc kluba apmeklējuma". Tādiem tipiem nekad nesekoju.
Lielīties ar pirkumiem man vienmēr ir licies perversi, nekad to nedaru.

Lou,ak jaa, 4square!
Ir pashai facebookaa laba draudzene,kas visu savu dienas gaitu atskaita ar taa square paliidziibu un tad ir...jautri lasiit - Esmu veikalaa,esmu pastaa, esmu bankaa,esmu tur un tur! Nesaprotu jeegu,KAM tas vajadziigs?

Atzīšos, dažreiz arī es twitterī rakstu dažnedažādas muļķības. :D
Hmm, kā lai precīzāk noformulē, kas mani kaitina vairāk.
twīts nr.1 - tagad ēdu karbonādi
vai
twīts nr.2 - jā, ar mīļumu visu dienu vārtījāmies pa gultu, arī mazliet pačučējām, tikko pamodāmies. Mīļums taisa brokastis. (un tādā garā)
Laikam jau tas 2. Nē, man neskauž, ne par to iet runa. Bet, šķiet, tur arī izpaužas tā pārlieku lielā publiskošanās.
Šermuļi pārskrien, ja ieraugu līdzīgu ierakstu 13gadnieces profilā. :)

Hah, sākumā man 4sq un twitter bija savienoti, sapratu, ka nedrīkstu tā darīt pāri "saviem lasītājiem" un tagad info parādās tikai tur. Bet man liekas forši, ka es varu, apskatīties, kur kāds no maniem draugiem, piemēram, pusdieno, un ja esmu tuvumā, pievienoties. Vai naktīs, pa klubiem ejot, jau paredzēt, kur būs foršāka ballīte

4square ir atsevišķa tēma, kad tas bums Latvijā tikko sākās, tad lasot tos twītus, kuri dienā dažiem mēdza sasniegt 10 vai 20, gribējās kaut ko smagu iemest monitorā vai arī uzrakstīt autoram, ka man pie kājas vai viņš tagad ir Statoil, Innocent Cafe vai Rimi. Hipsteriem šis vispār bija topā. Pēc tam nomierinājos un atsekojos no visiem tādiem.
Bet vispār, es negribētu lai visi zina kur es esmu kurā brīdī. Protams, visādiem stalkeriem un maniakiem prieks par šo iespēju. :D

Bet runaajot par sevi - es neesmu Twitteri un visticamaak arii nebuushu,neredzu tur neko sevis piesaistoshu. Facebook var mani atrast, bet domas no piemineetaas " eju uz tualeti" seerijas tur nav. Iipashi biezhi tur neko nerakstu, ja uznaak, tad ierakstu kaadu domugraudu,padalos ar redzeetu,labu filmu, share kaadu interesantu bildi utt. Nu taa sapraata robezhaas.
Piekritiishu,ka muusdienaas internetaa liek visu,ko var ielikt,nedomaajot ne cik tas eetiski, ne esteetiski. Ir man draugu listee Facebook sieviete,kas regulaari liek sava deela bildes un tad ir albuumi,kuraa ir 20 bildes kaa vinjsh speeleejas rotalju laukumaa, 30 bildes, kaa gulj savaa gultaa utt.
Protams,visiem jau gribas palieliities, bet ir reizes,kad daudz ir par daudz un,manupraat, jaunaas maaminjas ir vispilgtaakais piemeers.

Man viens paziņa, datorfrīks bija reāli kaut kā savienojis tā, ka ikreiz, kad viņa mājas WC tiek ieslēgta vai izslēgta gaisma, par to parādās posts twiterī.
Jēgas nekādas, tiem, kas lasa, diezgan stulbi, bet citādi, diezgan inčīgi.

Sorani, ja jaunajām māmiņām tas vēl nedaudz ir piedodams, tad skuķītēm, kuras katru dienu(!) liek albumus ar 5 (vai 6-10) vienādām bildēm tikai pamainot deguna rakursu (īpaši uzjautrinošas ir tās, kuras sevi fočē ar web kameru), tā slimība ir jāiznīcina..

Visu nevar vērtēt tik viennozīmīgi, jo bieži vien viss jau nav tā, kā izskatās...
Ļoti daudziem Twiteris ir DARBS. Un tas saucas PR :)

Samaara, tā droši vien bija parodija no sērijas "šodien apēdu to un to un pēc tam iz*irsu to un to"

Man ir privātais twittera konts un sekot ļauju tikai pazīstamiem cilvēkiem. Ja kādam nepatīk tas, ko rakstu, tad droši var man nesekot. Man patīk uzzināt sīkumus par citu dzīvi, dalos arī ar dažādiem sīkumiem par savu.

Man tieši tāpēc arī Twitters nepatīk, jo vairākumā tur raksta bezjēdzīgu un nesaprotamus vārdu savirknējumus. Kaut kāds nenopietns tīņu portāls, kuru nezin kāpēc popularizēja un pasniedz kā kaut ko svarīgu un vērtīgu. Neatbalstu, ka arī valsts galvas šēž tādā miskastē. Ja ir svarīgas ziņas, tad to būtu jānodala atsevišķā portālā - piem.portāls valsts amatpersonām un slavenībām.
Pagaidām tas Twitters ir haoss.

Ja runā vispār par privātās dzīves publicēšanu citos portālos, tad, šodien es arī vairs neatbalstu tās pārmērīgu publicēšanu. Agrāk, tā pirms gadiem 5-10, kad Internets ar saviem pirmajiem sociāliem portāliem kļuva populārs, tad tas bija interesanti un samērā droši, jo nebija tik daudz cilvēku, kuri soc.portālos sniegto informācija izmantotu ļaunprātīgi. Toreiz informācija tika izmantota patiesi draugu atrašanai un dalīšanās ar informāciju, hobijiem, sarakstei utt. Bet pēdejos gados situācija ir krasi mainījusies. Cilvēki, kuriem nav tie labākie nodomi, izmanto citu cilvēku it kā nevainīgu informāciju ļaunprātīgos nolūkos, ne tikai vērpj intrigas, bet meklē kompromātu, kuru varētu jebkurā brīdī pasviest publikai kā "cūku". Sabiedrība ir mainījusies un šodien ir patiešām neapdomīgi sniegt vairāk privātās informācijas nekā tu esi gatavs ar to dalīties plašai publikai un pēc tam censties visiem pierādīt, ka neesi kamielis. Pati vairākas reizes saskāros ar dažiem intrigantiem un nelabvēļiem, kas it kā uzrok vecu kaut kādu info, uztver to par tagadnes patiesību un sāk ar to manipulēt, it kā man būtu jākaunas par to, ka tīņu gados aizrāvos ar fanošanu par Spīrsām, zirgiem, diētām, dažādus tā laika uzskatus vai sazin ko vēl. Laiks iet un cilvēki mainās, bet fakts tāds, ka Internetā visa informācija ir atrodama.
Tieši šī iemesla dēļ es neesmu vairs nekādos Twitters, Facebookos, draugos strikti skatos, kuru laist draugu lokā un cenšos nepublicēt to, ko negribu, lai uzzin ne tie labākie cilvēki.

pirmkārt, mans twitter konts ir zem atslēdziņas, tā ka es kontrolēju, kas lasa manas ziņas.
otrkārt, jā, es rakstu par panākumiem, interesantiem ēdieniem, savām emocijam. manuprāt, ja tada vietā uzturies, tad pats arī regulē, ko tur raksti. nevajag jau ieiet galējībās.

bet tas, kas man reāli krīt uz nerva - ir visi tie 4square - es ar savu mīļumu iečekojos te, te un vēl te. aaaw! man tiešām vienalga, kur tu atrodies, nevajag manu twitteri piemēslot.

Atceros twittera pirmsākumus, kad tādi sūdi netika rakstīti. Patiesībā baigi skumji, ka viss tā izmainījies. Nebija tik traki, twīti bija saturīgi un interesanti, bet visā visumā šobrīd jāpiekrīt Spotorno. Viss ir ļoti mainījies un nav vairs tā interesantuma, turklāt šī līšana citu privātajā dzīvē tiek bieži pārspīlēta. Mani arī interesē, kas notiek ar senām paziņām, kādi sīkumiņi, detaļas par citiem, bet ne tik ļoti, lai gribētu zināt, kur atrodas un kur pēc 5 min dosies.
Tagad tiešām twitteris un citi sociālie portāli ir tīņu un dumju sīko pārņemti, valda haoss un šie visi dumjie nezin, kur ir robeža un ar ko pietiek dalīties.

Nezinu ,kas ir tviter ,bet nevaru ne sevi ne savus pazīstamos iedomāties pa internetu tvītojam:) Visi dzīvojam reālajā dzīvē.Pie tam vienbrīd pamanīju,ka esmu reģistrējies jau vairākos soc tīklos,izdzēsos no visiem un atstāju tikai 1nu feisbuk,.Man tas nelikās normāli ka esmu 3-4 lapās,kā muļķis jutos 4 lapas atvērtas tērēju bezjēdzīgi laiku ,man jāiet vienā jāiet otrā jāiet trešajā un kā vārdā to darīt,ja reāli kādam vajag 1na poga zvans var sakontaktēt vai satikties.Pie tam netā 10gadus arhīvos visas vēstules paliek,nekad dzīvē neesmu nevienu privātu lietu drukātiem burtiem atklājis.Nesaista tas fakts ,ka kāds tur var lasīt manu privāto dzīvi un atsaukties uz mani pēc tam kā.

Nez, es atkal pēc saviem novērojumiem,kas nu man pieejami, jo neesmu ne twiterī ne facebokā, varu teikt,ka privātā dzīve kļūst privātāka. Ok, ir cilvēki,kas liek daudz info par sevi publiski (bet tās parasti ir vienas un tās pašas personas,kuru dzīvē parasti bērns ir pagadījies un tad katru soli fotogrāfē).
Bet tā citādāk, man šķiet, ka viss ir normas robežās. Ja kāds apprecās, tad bildes neredzu neko nosodošu ielikt bildes, jo parasti savādāk nemaz neviens nezin par notikumu :D
Manējie neatskaitās, ka velk jau bikšeles,lai ietu pie altāra vai kaut kā tā :)
Un, nē, man nemaz nav problēmu lasīt tos tvītus, kas nonāk draugiem.lv runā sadaļā, jo nekā nelasāma tur nav, parasti ar humoru vai tās iečekošanās, kas nav biežas.
Man vispār šķiet,ka cepšanās par š''adām tēmām bik norāda,ka pašam savā dzīvē ir garlaicīgi, ja kaut kas tāds sev veltīt laiku, kā tagad - veidot diskusiju un izgāzt to,ka tas nepatyīk.
Tie ir dzīves sīkumi,kam var pārkāpt :)

un kāda tam ir starpība? lai cilvēki publisko ko vēlas, ko ēd kakā vai vēl sazin ko. tev neviens NELIEK lasīt. pati neesmu ne twitterī nekur, nepublicēju neko, jo nav vajadzības vēlmes. bet par citiem, kas tu ko nosodīt vai šausmināties?

Twitterī vienmēr ir izvēle nesekot tiem, kas raksta sviestu no sērijas "pamodos, iegāju dušiņā, paēdu, eju čučiņāt...". Seko tiem, kas Tevi interesē! Un nezinu, kam jūs tur sekojat, bet es zinu tikai divus tādus profilus un tie paši ir radu tīņi. Varbūt jūs pašas esat starp tiem padsmitgadīgajiem, tāpēc arī daudz tādu zinat.
Un kāda tam nozīme, cilvēks kompensē savus kompleksus ar privātās dzīves izķidāšanu vai dara ko citu? Ja komensē kompleksus, ļoti labi. Lai katrs dzīvo kā vēlas. Muļķīgi ir purpināt un nosodīt visu, ko citi dara. Nav nozīmes, kādu motīvu vadīti - tā ir viņu dzīve. Tev ir sava dzīve un izvēle norobežoties no tā, kas Tev nepatīk.

Kas uz 4sq attiecas, lai arī tas ir savienots ar Twitteri un FB, iečekojoties var izvēlēties, lai tas neparādās nekur, izņemot 4sq.

Un gribas pajautāt...
No kādiem kompleksiem mēģinat atbrīvoties jūs, ķidājot savas personīgās dzīves te, cosmo.lv? Tajās pašās beztēmās.
Vai tik tieši šeit nav tā vieta, kur visas atstāsta savu dienas gaitu, maltīšu skaitu un saturu, pirkumus, attiecības ar tuvinikiem...???

"Cita acī skabargu redz, savā - baļķi neredz. "

Žēl, ka nevar nospiest like komentariem, pilnībā piekrītu Dellicious!!!