Grrrrāmatas!(30.05)

Tagad lasu OZO.Cilvēks uz ledus.
Patika Parfīms.

Labrīt! Kauns pat teikt, ka es kā bibliotekāre šobrīd neko nelasu, bet kaut kad tas tiks labots:D
Laiks gan auksts, darbā ar auksti:(

Lasu Ivana Turgeņeva "Priekšvakarā".

Man patika "Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās" /Mišeles Feibers/ - par Viktorijas laikmeta dzīvi Londonā. Pabieza grāmata, bet labi uzrakstīta - visu laiku gribas vēl tikai nākamo nodaļu palasīt! :)

"Pūķa ķērājs" /H.Hālends/ - par bērniem Afganistānā. Tāds paskumjš stāsts, bet interesants, jo ietver arī šīs sabiedrības tikumu un paražu aprakstus.

"Skorpiona nams"/N.Fārmere/ - tāda kā fantastika par nākotnes klonēšanas iespējām, bet vienlaikus arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.

Vakar iesāku lasīt Če Gevaras grāmatu par revolūciju Kubā - arī izskatās interesanta un pie reizes arī vēstures faktiem bagāta lasāmviela.

Pēdējā laikā šī man tuva tēma, jo maijā burtiski riju vienu grāmatu pēc otras. Pašlaik pēc ilgāka laika otro reizi lasu "Annu Kareņinu". Iepriekš vēl vesels strēķis, bet viena grāmata, kuru gremoju ilgi un par kuru naktīs murgoju - "Kalnu aukas". Drūma, ļaunuma un cilvēka traumētas psihes izraisītu notikumu, sajūtu pilna. Ne slikta, bet vienkārši diezgan nomācoša. Tomēr šķiet, ka drusku atgādināja manu mīļo Dostojevski.

He, man arī Dostojevskis diktum mīļš :)
Šobrīd gan lasu Umberto Eko "Prāgas kapsētu"

Radniecīgā traumētā dvēsele. :D Reiz viens tirlis izteicās, ka Dostojevskis var patikt tikai tiem, kas paši esot tik ļoti ar putniem emocionālajā pasaulē. Sit pieci! :D

Es jau kādu gadu lasu Dantes Dievišķo komēdiju, bet nav sanācis pieķerties pie lasīšanas, iesāku un tā vairs neesmu lasījusi, bet kaut kad jau piebeigšu to grāmatu.

Tāda spilgtāgā, kas palikusi atmiņā man ir OZO.Cilvēks uz laba - man jau ļoti patika, kā arī uzzināju, ka Ozoliņš bijis vēl krutāks NHL kā es biju domājusi. :)

Šobrīd lasu F.S.Ficdžeralda grāmatu ''Lieliskais Getsbijs''.No pēdējā laikā lasītajām man ļoti patika Bernharda Šlinka ''Priekšlasītājs'' un jau minētās ''Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās''.

Shobriid lasu pirmo gredzenu paveelnieku :D

T. Lobangs Rampa "Viņpus vienas desmitdaļas", paralēli vēl "Austrumu kosmiskās leģendas" un vēl paralēli - Suvorova "Ledlauzi"...

Lai nebūtu jātaisa jauna tēma. Varbūt varat ieteikt kaut ko. Pēc sesijas esmu nosolījusies, ka atkal pievērsīšos grāmatām. Mani interesē, vai ir pieejamas lasītājiem kādas dienasgrāmatas? Varbūt varat ieteikt kādu tāda tipa biogrāfisku, romantisku grāmatu? Vēlos kaut ko bezgala romantisku palasīt, bet reālu, nevis pārcukurotu nerealitāti. Zinu, ka kaut ko gribu, bet nezinu, ko! Palīdziet, lūdzu! :-)

Šobrīd lasu Sofijas izvēle. Viljams Stairons. Amerikāņu rakstnieks par hitlera, ebreju, holokausta tēmu, stāstā darbojas arī personāžs, kas dzīvojis amerikā, bet tur atbraucis no Latvijas.

Šobrīd lasu Leslijas Pīrsas romānu "Bella".
Daudz labu grāmatu lasīts.

Nesen izlasīju grāmatu par Ozoliņu, ļoti patika.

' Belle de jour. The intimate adventures of a London call girl' Brooke Magnanti

Tikko pabeidzu Djū. Mazpilsētas kaķis, kas aizkustināja pasauli. Tik mīļa grāmata, vietām skumja, bet ļoti pozitīva.
Tagad rindā stāv kādas 10 grāmatas (iesk. Eko Prāgas kapsēta), pāršāvu pār strīpu.

Nupat izlasīju Delīriju ;)

Ja nemaldos, tad grāmatas "Pūķa ķērājs" autora vārds ir Hāleds Hoseinī.

Pārlasu Karlosa Ruiza Safona "Vēja ēnu", nākamā rindā ir U.Eko "Prāgas kapsēta"

Pēdējā, ko izlasīju, bija Artura Goldena "Geišas atmiņas". Protams, paņēmu bibliotēkā filmas iespaidā. Jāsaka, filma man patika labāk - filigrānāk izstrādāta, baudāmāka ne tikai saturiski. Mūzika, tērpi - mmmm. Tāpēc pēc grāmatas palika nepatīkama pēcgarša, kas vēl nav pazudusi.

Tagad gribu ķerties klāt Jozefa Kiršnera "Egoista Bībelei" - to atradu un novilku internetā. Kaut ko gribu palasīt, un uzdūros šai. Būs jocīgi lasīt, jo pirmā grāmata, kas manā redzeslokā nokļuvusi Word formātā.

Vēl esmu iesākusi jau sen, bet kaut kā nelasās Dantes "Dievišķā komēdija". Zinu, ka vērtīga, zinu, ka klasika, zinu, ka tā man daudz dos, jo daudz atsauksmju dzirdētas/lasītas, bet kaut kā tai nav pienācis laiks. Un, ja jau par to iesāku, pastāstiet, kā pie jums nonāk grāmatas, ko lasāt. Kā jūs saprotat, ka tai ir pienācis laiks, izņemot, protams, gadījumus, kad literatūras skolotāja liek lasīt obligāto literatūru.