Ir haskija meitenīte. Izglābām no 2 bērniem un vienistabas dzīvokļa. Baigā dāma, jāsaka tā.
Visā visumā, katrs haskijs jau arī ir savādāks, varu piekrist par to, ka viņi ir aktīvi un viņiem nepieciešama vieta, kur izskrieties. Ja haskiju ņem kā kucēnu, tad pieradināt pie dresūras un kaut ko iemācīt nudien nav sarežģīti, tik jābūt pacietībai, jo šie suņi ir savā ziņā stūrgalvīgi un ja paši uzskatīs par nevajadzīgu, tad neko nedarīs. Manējā iemācījās sēdēt ļoti ātri, pārējām lietām neesmu ķērusies klāt. Savā vietā arī prot gulēt, pa māju apkārt nestaigā, dīvānos nelec un zin, ka virtuvē iet nedrīkst.
Dzīvojas kopā ar bīgla krustojumu, abi milzīgi greizsirži. Tā kā, nav taisnība, ka ja ņem haskiju vai malamutu, jāņem uzreiz divi - derēs jebkurš cits suns, kurš ir draudzīgs un nav kāds pūdelis vai siksniņas pagarinātājs.
Haskiji rok bedres! To vajadzētu iegaumēt. Ja kaut kas viņam nepatiks, paņems un sagrauzīs kaut ko, un kad nāks prasīt, kādēļ sagrauzts tas un tas, aizkleperēs garām galvu pacēlusi. :D
Kā arī neuzskatu, ka haskija vēlme bēgt ārpus teritorijas ir saistīta ar pārāk mazu staigāšanos. Viņi vienkārši tādi ir - ziņkārīgi un grib iziet, meklēt piedzīvojumus.
Vispār jau ļoti mīļi suņi, izskatās no malas bīstami, bet nebūt tā nav. Atceros pirmo reizi, kad biju izbraukusi no mājas, vecāki atveda haskijieni vēl maziņu ar viņas ļauno skatienu un baltajām uzacīm, iegāju pa vārtiņiem, skatos - stāv manējā takas galā. Likās, ka gals klāt, bet patiesībā nāca mīļoties. Bērnus ļoti mīl, bet visam sava robeža - ja kaut kas nepatīk, tad klusi norūc un aiziet malā.
Vēl vērtīgi iegaumēt, ka haskiji tīri nerej, viņiem ir sava riešana, vairāk gaudo un vienkārši cenšas kaut ko izriet.
Suņi jau jūt, vai cilvēks, kurš nāk ciemos ir labs un ar labiem nodomiem, tādēļ sargā no tiem, kuri haskijam nepatīk. Bet kas haskijs reāli rej, tad var saprast, ka kaut kas nav labi, piemēram, mūsējā kaimiņam degošu mašīnu aprēja, labi, ka atklājām.
Tiešām, ar suņiem esot jārunā kā ar bērniem, bet dažreiz liekas, ka ar haskiju jārunā kā ar normālu cilvēku. Mīļi, bet normāli. :D
Visā visumā - haskijs ir tā vērts, visādus jautrus pigorus var izdarīt un jautri ar to šmurguli noteikti būtu. Jāņem tiešām tikai tad, ja ir kur izskrieties vai ir laiks katru dienu nodarbināt, ja nav otrs suns blakus. Pats svarīgākais ir teritorija. Par ēdināšanu man nav zināmi nekādi īpašie ierobežojumi haskijam, barojam tā kā otru suni un viss kārtībā.
Tām, kuras izdomā ņemt haskiju novēlu būt pacietīgām un mīlēt to nevainīgā skatiena monstriņu. :D
1496
