Vecāki

Mēģinātu uzsākt sarunu vai iesaistīties sarunā, bet ja nejūtu atgriezenisko saiti, tad man ne tik nevajadzētu.

Man liekas,dīvaini,ka aizbraucot ciemos parasti jau vecāki pajautā,nu kā iet,ko sadarīji pa šo laiku,bet vispār neko.. Es esmu atvērta sarunām,bet citreiz izjūtu,to,ka drauga vecākiem ir pofigs,esmu vai neesmu atbraukusi ciemos..

Baikere, nu varbūt tā arī ir...
Bet pamēģini pati iesaistīties sarunā, ja ne tad ne.

neuzbāztos.

Tas ir skumīgi,ka tā ir.. Vērtē moška "pēc deguna"kāda esmu..Vienkārši ar ex drauga,mammu varēju par visko runāt,viņa pati pajautāja kā iet,es stāstiju,aizgāja saruna viss čikiniekā,bet šajā gadījumā,es pat nezinu par ko sākt runāt..

es brauktu tik reti, cik nu iespējams vai nebrauktu nemaz.

Jap, man tas pats! :)
Nu neko. Sākumā pārdzīvoju un cerēju, ka man ar savu puiša mammu izveidosies labas attiecības, jo pašai ar savu mammu attiecību nav. Bet nu ... man nav lemts! :) Esmu pieradusi un par to vairs pat nedomāju. Paši vainīgi!

Vispār, ja es jūtu, ka kādam neptīku, tad izvairos no tā cilvēka vai arī ja sanāk kontaktēties, tad parādās arī mana mana konkrēta nepatika. Un tad nekas labs nevar sanākt.

Lai gan,es nezinu vai nepatīku,bet kaut kas tur nav tīrs.. Pirmo reizi,kad aizbraucu mājās no drauga,viņš teica,ka esmu viņa vecākiem patikusi..Bet man tā tas tagad nelīmējās kaut kā kopā..

Un ar savu dēlu tie vecāki pārrunā notikumus un sajūtas?
Cik sen esat kopā, cik bieži braucat ciemos?

Nezinu ko viņi tur runā,bet viņš teica,ka esmu viņiem patikusi..
Mēs esam kopā 5 mēnešus,un es pie viņa esmu braukusi ciemos,kādas 5 reizes..

Ar mani ar īpaši nerunā, šad tad kaut ko pajautā, bet tā neko. Mani tas arī neapbēdina, zinu,ka nav tā,ka nepatīku. Man pašai nemaz negribas tā runāt, jūtos jocīgi kaut kā :-D

ko draugs par to saka?

Kā? Jūs aizbraucat ciemos un neuzturaties vienā telpā?

Draugam to pateicu,viņš to laiž gar ausi..Nezinu vai negrib to dzirdēt vai kā..
Nē mēs uzturamies vienā telpā ar viņa vecākiem.. Piemēram virtuvē,ēdam viņi kko runā,bet ar mani neko.. Vai arī mamma sēž pie pc,es netālu no viņas,esam vienā istabā un ir klusums..

man bija tas ats...strostēju puisi, pārdzīvoju, bet tagad tā neiepringstu..."vīra" tēvs vispār ir kluss un nerunā ar nevienu, bet ar mammu kaut kā šad tad runājam...neko tādu nozīmīgu vai ko, bet es arī neeju un neuzbāžos...manjau galvenais ir vīrietis ar ko esmu kopā...ar viņa māsu ir labs kontakts, tā,ka neiespringstu vairs uz to..

Jā,man arī ar drauga māsu ir labāks kontakts.. Bet tas man liekas,stulbi,ka neko nerunā.. Ko darīt tādām meitenēm,kuras ar savu draugu pat nopietni apsver,precēties,un ir tāda nerunīgo vecāku attieksme..

jūs esat redzējušās tikai 5 reizes..domāju,ka tev jāatslābst..vecākiem taču ir jāpierod pie sveša cilvēka savā mājā...mēs esam kopā jau 3 gadus un man vēl joprojām nav superlabs kontakts ar viņa vecākiem..mēs runājamies, viņi pieņēmuši to,ka es būšu viņu ģimenē, bet negaidu,ka lēkās man apkārt..
kas to lai zin, varbbūt tavs čoms ved katru skuķi mājās, un jau pēc mēneša skuķis ir pagātne, tāpēc vecāki neiiespringst uz katras dēla piegulētājas ģimenes vēsturi un dzīves stāsta..domāju,ka dod laiku..5 mēneši =5x nav nekas...

Nē viņš tā nedara,un nemaz nevarētu darīt( ja iet runa par kaut kādām piegulētājām) Tas tiešām atkrīt!!! Bet cilvēkiem ir jārunā,lai labāk viens otru iepazītu,nevis jāklusē,kā partizāniem..
5 mēnešu laikā,var sadraudzēties,neskatoties uz to,ka tiekos jau arī ar viņu vecākiem ne tikai pie viņiem,bet arī ārpus..

nenopietnas attiecības, īslaicīgas attiecības manā skatījumā ir tikai piegulēšana.varbūt tavam ir bijušas iepriekš īslaicīgas attiecības un uz doto momentu viņa vecākiem nav pamata domāt,ka jums ir nopietnas attiecības? tad arī neiespringst uz to,ka nu tik vedeklu atvedis mājās..bet ka vienkārši draudzeni...
vipsār nesaprotu šito - būsim labākās draudzenes ar vīra māti-padarīšanu...draudzeņu trūkst? pēc tam,kad sāksiet patstāvīgu dzīvi,tad negribēsies vīra māti katru dienu savā miteklī,lai arī cik labas attiecības ujums būtu..
kā jau teicu - dod vecākiem laiku. kad redzēs,ka esat nopietni kopā un domāt sākiet par savu ģimeni,tad arī attieksme mainīsies..