Atteikties VISPĀR no alkohola

Tā ir cilvēka paša izvēle, ko es par to varu domāt, ka tas ir miljons reižu labāk nekā dzert, protams, ka man pirmā doma, kad vīrieties pasaka, ka viņš nelieto ir "izbijis alkoholiķis"! :D
Manu paziņu lokā vīrieši atteikušies no alkohola pārsvarā veselības dēļ - asinsspiediens, sirdskaites utt u.tml. Zinu tos, kas ir atteikušies un nelieto necik un nemaz jau gadiem, pat uz Jāņiem dzer bezalkoholisko alu, zinu tādus, kas varbūt kādu reizi mēnesi iedzer vīna glāzi.

esmu no tām, kurai patīk iedzert kompānija. taču to daru, ja esmu tikai ļoti, ļoti tuvu draugu vai ģimenes lokā. ar pārējiem -es vairāk esmu nedzērāja, šoferis :))

man patīk, ka tad, ka iedzeru-aizmirstos par darbu, jo darbs tāds, par kuru sanāk domāt visu laiku- pat guļot (līdz ar ko neizguļos).
taču, kad iedzeru pļurkstu muļķības. Tāpēc iedzert cenšos tuvā kompānijā, lai tad, ja iedod bik vairāk pa galvu, nevajadzētu just sirdsapziņas pārmetumus.

Man ir tikai viena paziņa, kas nedzer vispār. Bet tur cik zinu ir ticības jautājums (apprecējās ar islāma vai musulmaņa pārstāvi). Viņa gan saka, ka tas tādēļ, ka apkārt esot tik daudz piemēru, kad alkohols izjauc ģimeni un viņa nevēlas, lai arī ar viņu tā notiek. Bet man principā vienalga, ar viņu ir interesanti arī tad, ja es esmu iedzērusi, bet viņa pilnīgi skaidrā. Un pati viņa pēc rakstura ir tāda, kādi lielais vairums paliek tikai iedzerot (kkādas trakas idejas nāk prātā, nenormāla pļāpa (bieži vien runā galīgas muļķības) utt.).

Pati lietoju ar neapskaužamu regularitāti - katru nedēļas nogali. Kāpēc - nezinu. Kāpēc gan ne? Man patīk visādus kokteiļus jaukt, eksperimentēt ar dažādām sulām, sīrupiem, utt.

Es nedzeršanu atbalstu tad, ja cilvēks māk atpūsties nelietojot alkoholu. Kā arī pazīstu vienu čali, kurš vispār nelieto alkoholu, bet tusē un viņam netraucē, ka citi sadzērušies. Tomēr, ja cilvēks nedzer un sāk bubināt uz citiem, ka viņi dzer, tad gan pateiktu tādam ko domāju.

Pati lietoju, bet neuzskatu, ka bieži, agrāk katru otro nedēļu ballītēs, bet pēdējo gadu tās ballītes galīgi sarukušas un ķermenis jau atradis, tā kā man tagad jāuzmanās. :D

Man uznāk periodi, kad nedzeru vispār, jo vienkārši negribas. Manā paziņu lokā nav cilvēku, kuri alkoholu nelietotu vispār. Ir kas dzer mazāk vai vairāk, bet tādu kas nedzer tomēr nav.
Es negribētu vīrieti, kurš alkoholu nelieto vispār kaut kādu savu principu pēc, jo man patīk romantiski vakari ar vīnu, draugu pasēdēšanas alus bāros, vasaras terases un atspirdzinošs dzēriens un ja būtu kāds, kas man šo aizliegtu vai uzskatītu par kaut ko nepareizu - mums nebūtu pa ceļam. Tas ir tāpat kā man nav pa ceļam ar vīriešiem - smēķētājiem.

Mans draugs īpaši nedraudzējas ar alkoholu, pat dzīvojot kojās nav nolaidies un joprojām ietur savu stilu. :D Kādi viņam ir iemesli? Parasti atbild, ka "neprasās". Īstenībā man pat tas patīk. Kad biju tīņu gados, tad likās neiespējami, ka otrs nedzer - katru nogali ballītes vai vazāšanās apkārt.
Toties es esmu pretstats, ar vienu smadzeņu puslodi esmu dzīves baudītāja un vasarā man ļoti garšo alus un šampis. Sanāk, ka kaut ko lietoju gandrīz katru nedēļu (vienu vakaru), bet man ir savs limits, cik var izdzert, ja ir parasts vakars - maksimums 2 glāzes šampanieša un viena pudele/bundža ar alu. Kad tusējos, tad gan neskaitu ne glāzes, ne citus tilpumus.

Nezinu, man personīgi alkohols negaršo. Varbūt tas ir dīvaini, bet nu tā ir. Kādu garšīgu kokteili, jā, neatsakos, bet tā ar alkoholu esmu stipri uz "Jūs".

Man nebūtu grūti vispār atteikties:D Vispār esmu no tiem cilvēkiem, kam iedzerot, tikai miegs nāk un jautrība nav ne prātā.

Man vienkārši ir doma varbūt tiešām pārtraukt pavisam? Man ir savi psiholoģiskie iemesli no bērnības, bet nezinu vai tas palīdzēs, šī atteikšanās.

Tikai bezjēdzīgi cilvēki dzer bezjēdzīgi bieži:)
Ja pieskaries glāzei katru weekendu,tas nozīmē nevis to,ka tev ir kruta dzīvē,cik forši tu pa brīvdienām atlaid,bet to,ka tava dzīve ir superbezjēdzīga ,ka vairāk par alkoholu nekā viņā nav:D

Skaidrā ir jāiemācās dzīvot.Tas kurš sāk saprast to bezjēdzību uzlabo dzīves kvalitāti.Agrāk dzēru 5x nedēļā.Tagad pietiek ar 5x gadā un liekas viss ideāli.

Teorētiski es esmu atteikusies vispār. Vārds teorētiski ir tādēļ, ka ja nu man pēkšņi kāda iemesla dēļ gribēsies, es sev neliegšu, tāpat arī, ja kādā pasākumā tiks pasniegti kādi vieglie kokteiļi, kuru sastāvā būs alkohols, tad neskriešu celt traci, ka nav bezalkoholisko, dzeršu tos pašus. Šobrīd gan kādus divus gadus neesmu nevienu malku iedzērusi.
Pasākumus, kur tiek lietots alkohols es īsti neapmeklēju. Vismaz ne ballītes un tusiņus. Ja neskaita vienu reizi, kad ar pāris draudzenēm bija pasēdēšana pie viņas un tika taisīti arī kokteiļi, bet nu tas tā, paralēli lielam daudzumam bezalkoholisko dzērienu. Tādi pasākumi kā piemēram, kāzas - tur man vienalga. Kā gan man var traucēt, ja kāds iedzer dažas šampanieša glāzes? Traucētu man tikai skaļa kompānija, kur alkohols ir svarīgākais notikums un laba garastāvokļa izraisītājs, bet kā jau teicu - tādas ballītes neapmeklēju.
Iemesls vienkāršs - man negaršo un es neredzu jēgu alkohola lietošanai kā apreibšanas līdzeklim. Tie, kuri prot to dzert un baudīt skaisti, t.i lietojot kvalitatīvu, dārgu alkoholu īpaši piemeklētu ēdienu garšām - visu cieņu, tas man šķiet pat atbalstāmi.
To prasto iedzeršanu es nesaprotu un nekad neesmu sapratusi. Nenosodu, bet nepatīk man apreibt, nepatīk arī aizmirsties ar tik mākslīgiem līdzekļiem, kas man nesniedz baudu (es labāk aizmirstos aizejot uz kino vai izstādi), kur nu vēl lietot garšas dēļ.

un kāds tur brīnums, man piemēram alkohols ir vienaldzīgs..neprasās nemaz..kāpēc tad man vinu lietot:)

Man garšo alus, līdz ar to iedzeru 2-3 pudeles 1,2 nedēļā.Citam alkoholam pat klāt neskaros, jo negaršo. Atteikties nedomāju, jo tīri labi patīk draugu kompānijā pie alus kausa,bundžas,pudeles apspriest dzīvi. Šad tad jau liekas, ka esmu mazā alkoholiķe. :D Neredzu iemeslu, kāpēc pilnībā jāatsakās no alkohola, ja vien lieto ar mēru un tas nerada problēmas sev un apkārtējiem.

Nelietoju alkoholu jau 2 gadus. Ne piles. Sākās ar to, ka tai laikā atmetu smēķēšanu. Tagad tas jau ir dzīves stils..protams saskaros ar tādu reakciju, kad mani nesaprot (kā var nedzert un nepīpēt? Tev viss kārtībā? tev kaut kas sāp?), bet kāpēc tad cilvēkos ir iesakņojies tāds debīls uzskats, ka kaut kas jāatmet tikai tad, kad jau sāp. Muļķīgi.
Jebkurā gadījumā jūtos forši. Man ir jautri arī bez glāzes. Un esmu no tā tipa cilvēkiem, kam ir ko teikt arī tāpat vien, nevis tikai ieraujot.

esmu no tām,kas iedzer 1x pusgadā un katru reizi nosolās,ka atkal likšu šim procesam mieru līdz būs pamatots iemesls tam..tad nu nav grūti...arī man vīrietis piekopj tādu dzīvesveidu,kā es...
turpretī labākā draudzenes svin katru nedēļas nogali...nu nav tas baigi normāli. sieviešu alkoholisms ir daudz slidenāks un neārstējams..

mums vienkārši nesaista alko....naudas izmešana.
ak,pareiz...rezēm pa Dlaitam iedzeram..kādās 2 nedēļas reizi un ito, tikai tāpēc,ka gribas no kaut kā atdzerties..no saldajām sulām nevar..

Man arī aktuāla tēma:)
Atteicos no alkahola gavēņa laikā, bet tīri dēļ sevis.. patiesībā jutu, ka vnk ir aizgājis par tālu un norakstītās nākamās dienas ir par daudz. Sākumā likās, ka uzreiz pēc gavēņa atkal viss aizies vecajās sliedēs, bet nē, kā par brīnumu vēl tagad neesmu tā baigi dzērusi un ir forši, tikai jārēķinās, ka pie stūres vairāk jāsēž:D:D
Par ballītēm- dažreiz ir baigi forši skaidrā visus redzēt, bet dažreiz baigi kaitina tie, kuri sadzērušies:D:D

Ja jūti, ka esi savu atdzērusi un vairs nevēlies, tad kāpēc ne?!

Kad bija 17, tad ļoti reti atļāvos kādu sidru. Kad palika 18, tad sāku lietot vairāk. Bija periodi, kad tiešām sanāca katru nedēlas nogali. Un vienreiz nedēļu no vietas ar draudzenēm pa vakariem taisījām meiteņu vakarus, pēc 4.dienas neko alkoholisku negribējās. Mans pluss, es jūtu savu mēru un neko stulbu vai apkaunojošu nedaru. Nākamajā rītā atceros visu un nav ne no kā kauns.
Tagad bija periodi, kad esmu tik noslogota, ka pat atpūtai laika nebija, tad ir bijis, ka pat 3-4 mēnešu ne pilītes alkohola neuzņemu.
Vienu reizi veselības dēļu 3 mēnešus kamēr izgāju ārstēšanos nedzēru neko, lai gan tusēties gāju. Saucu tos par tējas vakariem. Jautri bija tāpat, jo pamatā esmu jautrības uzturētāja.
Ir reizes, kad gribas paņemt kādu sidru vai kaut ko garšīgu un vakarā pasēdēt pie dabas vai mājās pie labas filmas. Citreiz gribas kārtīgi atlaist un tad naudu notriecu dažādos kokteiļos.
Ir zināmi vairāki, kas labprātīgi atteikušies, jo alkohola dēļ sanācis, kas nepatīks. Nenožēlo neko no tā visa . Es arī nevienam neesmu nekad spiedusi dzert un arī man neviens nas ar varu mutē lējis. Galvenais ir darīt tā kā vēlies, nevis pēc apkārtējo spiediena.

Es šobrīd lietoju alko tikai dažas reizes gadā(parasti ja lielas,lielas viesības un kkas patiešām svinams).Parastos tusiņos ar draugiem un paziņām nelietoju,jo man tāpat ir labi un jautri.Šogad esmu iedzērusi 3x līdz šim-šampanieti,kad sagaidīju Jauno gadu,kad vīna glāzi,kad mammai bija jubileja un tagad nesen,kad biju maģistru aizstāvējusi,tad arī vienītī nosvinēju ar mazo pudelīti rozā šampīša(tur knapi divas glāzes iekšā :D).Varētu atteikties arī pavisam-tas neko manā dzīvē nemainītu.Man ļooooti patīk cilvēki,kas nelieto.Augsti vērtēju šādu izvēli,īpaši,kad apkārtējie uzbāžas,ka jādzer(stulbākais,ko nākas dzirdēt ''kas tu mani necieni,ka nevari iedzert?''Kāda cieņai ar dzeršanu sakarība?),bet cilvēks turas pie saviem uzskatiem un nepadodas.
Pazīstamo cilvēku kompānijā viss normāli-mana izvēle nelietot tiek respektēta un par to nav jautājumu.Bet,ja nonāku barā,kur man maz pasīstami,tad gan nākas izbaudīt bellakilla minēto attieksmi-''kā var nedzert un nepīpēt? Tev viss kārtībā? tev kaut kas sāp?'',jo es ne tikai atsakos dzert,bet arī vispār nesmēķēju.
Kopumā-man ir tikai un vienīgi pozitīva attieksme pret tiem,kas nelieto.