Jo mazāk dari, jo vairāk pelni

Sākumā fiziski un mērķtiecīgi jāstrādā, pēc tam var baudīt sūrā darba augļus. :)

Ir vienkārši jābūt ar smadzenēm.

Nu vadītājiem ir tā privilēģija, ka viņi var izrīkot citus. Bet kādam arī jādara tas melnais darbs un jāpelna mazāk, tā pasaule ir iekārtota.

tiem lielajiem pelniitaajiem ir cita veida probleemas un stress. diendienaa buut ar milziigu atbildiibu nav viegli. no parastaa darba ruukja vienas kljuudas pasaule nesagruus, toties ja liela uznjeemuma prezidents nokluudiisies, tur var tuukstoshi cilveeku bez darba palikt un pats veel beigaas iekljuut cietumaa deelj paraadiem.

Visi nekad nevar būt vadītāji. Galvenais būt savā vietā un strādāt ar prieku.

Tā ir. Tagad labas līdera un organizatora spējas ir lielā cieņā un diezgan labi atalgotas (atkarībā no industrijas). Ne katrs var veiksmīgi tikt galā ar citu motivēšanu, darbu sadali, tālredzīgu plānošanu un vadību. Uz to jau arī mācās.

Es piemēram skatos uz 2 saviem kolēģiem. 2 vīrieši, abiem 30 gadi. Viens ir priekšnieks, un pa dienu reāli neko tādu nedara, tikai no rīta nodeleģē visiem darbus, vakarā paprasa atskaites, pats pa dienu atpūšas, pavada laiku ar ģimeni, kādos pasākumos, gūst iedvesmu jaunām lietām, projektiem, bieži brauc uz ārzemēm.
Otrs ir parasts biroja darbinieks, ļoti gudrs savā jomā un ļoti daudz strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tā viņš laikam cer, ka kaut kas ar viņu labāks notiks. Bet nekas nenotiek, priekšnieks viņam sadod tik vēl vairāk darba, jo viņš taču lieliski prot tikt galā. Šis otrais jau arī gribētu un varētu, bet viņam piemēram vispār nav laika pat atvilkt elpu, kurnu vēl gūt iedvesmu vai domāt par kādiem saviem projektiem.

Būtībā sanāk tā ka jāmēģina sava dzīve iekartot tāa, lai citi strādātu tavā vietā, jo tikai tā iespējams tikt pie lielas naudas. Ar savu vien darbu bagāts nekļūsi...

Interesanti, ka Latvijā visi čīkst "re, man 2 augstākās izglītības, bet pelnu tik maz..."
Un tai pat laikā populārs ir uzskats, ka garīgā darba darītāji tā nenogust, viņiem sttresa nav un grūti arī nav, tāpēc fiziskā darba darītājam būtu jāpelna vairāk. Un realitātē tā arī notiek.

Jā, es arī nepiekritīšu, ka būt priekšniekam ir kaut kāda medus maize, jo tā ir milzīga atbildība un milzīgs stress. Ne velti saka, ka uzņēmēji dzīvo par vidēji 10 gadiem īsāku mūžu kā pārējie cilvēki..

Neviens par vadītāju uzreiz ne no kā nekļūst. Tam vienmēr ir iepriekšējā pieredze esošajā vai citā uzņēmumā par pamatu. Un iepriekšējā pieredze=darbs.
Un tie, kas bīda paši savus biznesiņus, arī vienmēr smagi strādā, lai pēcāk, kad sistēma ir izstrādāta, varētu atļauties darīt ko citu.
Visam pamatā VIENMĒR ir darbs, ko uzreiz varbūt nevar pamanīt.
Maldīgs ir priekšstats, ka priekšnieks, vadītājs neko nedara - varbūt tagad nedara, bet daudzums nemaz nezina, cik darba ir ieguldīts iepriekš. Tad arī pēc laika ir tas - mazāk dari, vairāk pelni. Tikai tad :)

Piekrītu, ka priekšniekam būt nav nekāda medusmaize. Tas man atgādināja kādu nesen redzēto video:
http://www.youtube.com/watch?v=O1b29LBu34I

Vispār uzskatu, ka priekšniekam vairāk ir vajadzīgas līdera dotības nekā smadzenes. Kur bija tas joks, ka vadītājam nav nekas īpaši jāzin, jo priekš tam viņam būs gudri un mācīti padotie :D .

mrsmith... nepiekriitu!;) Tie lielie bosi,, kuri tAvuprāt "neko" nedara.... lai to visu sasniegtu ellei cauri gajusi un iespejams lai to sasniegtu saakumaa arii to "melno" darbu viņi dariijuši;) Un no malas redzot tos "lielos bosus un komandeetaajus" tu varbuut,ka nemaz nenojaut kas un kaa ir bijis agraak!!!;)
Ir jābuut smadzeneem,tad nebuus jadara tie "melnie" un slikti apmaksātie darbi!!;) Ja smadzeņu un savas biznesa fiškas nav tad būsi kāda padotais. Un galu galā nejau visi var būt bosi! :)

No vienas puses piekrītu, no otras nē. Piekrītu no tās puses, ka priekšnieki patiešām var labi deleģēt darbus un pats mazāk fiziski padarīt, BET viņi nes visu atbildību par savu padoto darbu. Ja kaut kas būs ne tā, pa kaklu saņems viņi. Ja padotais nedarīs, būs jādara viņiem.
Tā kā vienmēr ir jāapsver vismaz 2 lietas: atbildība un tas, ka līdz tam priekšniekam arī ir jāizaug. Nu nebūs tā, ka es, studente, tagad slinkošu un pelnīšu tūkstošus :D

Vispār cik man sanācis būt uzņēmumos, patiešām mazāk dara vidēja līmeņa vadītāji - nu tādi, kuriem ir daži padotie. Patiešām lielie bosi raujas melnu muti - daudzi pat pa 16h diennaktī nedēļām no vietas.

Kā jūs pašas darāt? Vai cenšaties pašas visu izdarīt vai tomēr deleģējat pēc iespējas vairāk citiem cilvēkiem?

Iepriekšējai pieredzei arī ir nozīme, tas tiesa. Vienmēr domāju, cik forši ir tiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir vadītājs vai kas tāds kādā firmā, jo viņiem ir iespēja paskatīties uz darbu no citas puses. Padoto un melnstrādnieku bērniem tas skatījums ir no padoto puses, tā kā šaurāks, kaut gan tas jau atkarīgs no paša cilvēka. TAs skatījums uz lietām tomēr katu ko dod turpmākajā dzīvē, ceļu kā veidot to karjeru utt..

Te jau mrssmith minēja 2 kolēģus vienā vecumā, viens ir gudrs, spējīgs un strādā vaiga sviedros , bet otrs arī ir gudrs, utt., bet sēž direktora krēslā un nav tik noslogots, kaut gan mēs nezinām, kāda viņam ir nervu spriedze patiesībā un vai viņš labi naktīs guļ. Spējas un izglītība līdzīga, bet viens ir vairāk ar līdera dotībām apveltīts, bet otrs ir darītājs.

Ir vadīti darbi.Pārsvarā mašīnā guļot..No nekā nedarīšanas nogursti no tā vairāk kā tie,kas strādā:)

Vadītājiem nav nemaz tik viegli:
1. Visu laiku ir stress, bojājas veselība no tā
2.Grūti atrast cilvēkus, kuriem neskauž,nav slinki un nezog un kuri labi veiks rīkotos pienākumus. Parasti vadītājiem pašiem nākas labot padotā darbu, lai viss būtu tiešām labi. Ja bankrotēs tad darbinieki, protams, nepaliks un nepalīdzēs izkļūt no problēmām, vnk aizies prom un papriecāsies, ka kādam iet slikti. Tāpēc jau ir ģimenes biznesi - vismaz var paļauties uz kādu..
3. Vadītajiem ir jāstrādā VISU LAIKU nevis kā latvieši ir ieraduši no 9-17 un čīkst, ja vajag mazliet ilgāk

Un tā varētu turpināt.. Varat daudz kam nepiekrist, bet reālajā dzīvē tas ir pierādījies :)

Tiešī tā. Lai gan šķiet, ka tie lielie pelnītāji neko īsti fizisku nedara, uz viņu pleciem ir milzīga atbildība un smadzeņu darbs arī ir ievērojams.

Viss taču atkarīgs no tā, kāds vadītājs. Man šķiet, ka veiksmīgākajiem uzņēmumiem bosi ir tādi, kuri 24/7 visā piedalās. Latvijā netrūkst arī priekšnieku un vadītāju, kuri tiešām neko nedara un savā pozīcijā atrodas tikai veiksmīgas sakritības rezultātā. Uzņēmumā, kur strādā mana radiniece, vienā no filiālēm par priekšnieku tika iekārtots iepriekšējā priekšnieka dēlēns. Nu, es 100% garantēju, ka neko viņš tur nedarīja. Ne arī pats ar intelektu varēja lepoties, ne ar raksturu, ne ar ko. Visi viņa pienākumi sākās un beidzās ar algas saņemšanu un staigāšanu apkārt ar nopietnu seju. Atbildības daudzums arī nosacīts, jo virs viņa bija vēl cilvēki, taču alga ar četriem cipariem un ne 1000, ne 2000 un arī ne 3000. Vairāk.
Kur ir redzēti pasaulē lielu uzņēmumu vadītāji, kuri var atļauties daudz atpūsties un čillot? Pārsvarā tie ir darbaholiķi. Runa nav protams par tiem, kuriem uzņēmums pieder jau trešajā paaudzē, jo tad bieži vien reālo darbu jau sen dara citi cilvēki.
Katrā ziņā, melnstrādnieka pienākumi sākas un beidzas tajā mirklī, kad beidzas darba laiks, ja vien viņš neko nav savārijis un uzņēmuma nākotne noteikti nav viņa rokās. Protams, biroja darbinieks nav melnstrādnieks, bet tāpēc jau ir visas iespējas pašam kļūt par priekšnieku, ja negrib zem citiem strādāt.