Ņuņņule

Dio, taa La vita è bella ir nenormaali skumja, bet viena no lieliskaakajaam filmaam, ko esmu redzeejusi. Veel es Pianistu liidz galam nespeeju noskatiities, bet tas jau nav romantikas zinjaa, bet vienkaarshi drausmiigiskumji un es nespeeju. Bet es raudu visur. veel vakar skatiijos draugus, kur Reichelai siikais piedzima un nobirdinaaju asaru :D edodied jebkuru filmu un es atradiishu, kur papinkshkjeet.

runajot par raudamfilmaam, man shkjiet, tieshaam varbuut redzeeju tikai sapnii, filmas treileri, kur draudzene vai sieva chalim nomirst un tad, kaa spoks naak atpakalj, kad vinjsh saak satikties ar citaam meiteneem. Izklausaas kaa filma, kas man vareetu patikt un kur es vareetu raudaat, bet kaa vinju sauc? :D

demoiselle, šķiet, ka Tu runā par Over Her Dead Body. Ja tā, tad nekā raudāma tur nav. Tiešām. :D

Tās salkanās meiteņu filmas mani neietekmē. Es parasti raudu ja skatos raidījumus par globālām, sociālām problēmām. Par nabadzību trešās pasaules valstīs, par dabas iznīcināšanu, dzīvnieku nogalināšanu un tā tālāk.
Protams, ja filmā ir skaists mīlasstāsts tad arī mēdzu raudāt, bet noteikti ne tajās pārlieku saldajās filmās (jo pārāk samākslotas). Konkrēti If Only man vispār nepatīk, tad jau Notebookir interesantāka.
Taču, par tām tēmām kuras minēju vienmēr nobirdinu asaru, tādēļ man reizēm neērti iet uz kino ar kādu kopā, jo jākniebj sev ādā lai nesāktu liet asaras, vēl trakāk ir ja mājās ar kādu kopā skatos dokumentālo filmu. Esmu ļoti emocionāla un diemžēl, ar empātiju apveltīta, tāpēc leju asaras visur kur vajag un nevajag. Reizēm tādēļ apzināti neskatos piemēram, drāmas, jo bail, ka sēdēšu un liešu asaras.

Atceros ,ka raudaaju vecos laikos ,skatoties latviesu filmu-"Ilgais cels kaapaas!"
Noteikti "Pianists","Titanic"!Saada tipa filmas loti espaido!

demoiselle, es arī Pianistu nespēju noskatīties līdz galam. Skatījos to pa maziem gabaliņiem un slēdzu laukā, jo bija grūti skatīties. Man liekas, ka tā ir smagākā filma, ko esmu redzējusi. Un tur tiešām nav jāraud, bet tā spiež sirdi. :(

Jā, "Pianists" ir vērtība. Laikam visspilgtāk atcerēšos kadru, kur ebreju večukam neļāva iet pa ietvi, karavīri viņu iegrūda ielas dubļos. Baigi sirds sāpēja tajā brīdī. Tematiski līdzīga filma ir "The Boy in Striped Pyjamas", arī iesaku noskatīties!
Visvairāk man raudiens nāk filmās par dzīvniekiem, "Marley&Me" ir tik lieliska, ka skatījos divas reizes un abās histēriski raudāju. Tas pats bija ar "Hachiko".
Pie mīlasstāstiem raudu reti, man tagad pat jāpiedomā, kad pēdējo reizi raudāju pie kādas skumjas romantiskās filmas. Mani nesaviļņo tie klasiskie meiteņu raudamgabali kā "The Notebook" vai "A Walk To Remember". Tad jābūt ļoti spēcīgai filmai. Atceros, ka pirmā asara ever man nobira, skatoties "Mulenrūžas" finālu, kur nomira Nikolas Kidmenas atveidotā Satīna.

Demoiselle- taa filma man liekas saucas " just like heaven ". :)

Nesaucas vis. Just Like Heaven bija pavisam cits stāsts. ;)

Salomē jau pateica pareizo variantu un tā ir komēdija :)

pie romantiskajām filmām nemēdzu raudāt,pie drāmām saistībā ar cēlsirdību,cilvēcību gan... bet vienmēr bimbāju pie armagedona, love actually, pie green mile vispār kaucu kā sista... nu nevaru nejust līdzi...

ahh-vēl bija tā ar Vilu Smitu - 7 pounds. tur ar vienmēr bimbāju...

esmu ljoti emocionala. man ar jaraud par visadam melodramam utt.

demoiselle

es noteikti nepiekrītu, ka filma ir skumja, jo viņa nav skumja, filma ir par mīlestību uz dzīvi un neatkarīgi no vietas kurā dzīvo, esi bagāts vai nabags, galvenais ir mīlēt un redzēt dzīvi skaistās krāsās, novērtēt to. Bet vispār Benigni filmas ir ļoti emocionālas, ģimeniskas un vērstas uz mīlestību, varbut kādam var likties viņas drūmas...


Kirk Jones drāma ir ļoti emocionāla un noteikti atstāj pārdomas un vēlmi novērtēt savu ģimeni... Everybody's Fine ar Roberto de Niro galvenajā lomā, arī ieteiktu.

Nē, nav.