Nesen noskatījos filmu, kurā puisis it kā nosapņo savas meitenes nāvi, nākamajā dienā visi notikumi notiek tā kā tajā sapnī, bet viņš dara visu, lai izglābtu meiteni, dara viņu laimīgu. Galu galā notiek kaut kas neparedzams.
Un pēc tam visu šo laiku esmu tāda ņuņņīga, viss mani spēj aizkustināt, tik uz ņuņņu rauj. Tagad arī rakstu ar asarām acīs.
Jums, meitenes, arī tādas sajūtas pēc kādas emocionālas filmas noskatīšanās?
Man liekas, ka man pārāk mīksta sirds, zinu, ka tā ir tikai filma, bet es ļoti pārdzīvoju.
Es arī raudāju, kad to filmu noskatījos pirms kādiem 5 gadiem un man šķita viņa ļoti aizkustinoša, pirms kāda gada centos viņu noskatīties vēl reiz un man jau viņa likās bērnišķīga varbūt tāpēc, ka visu jau zināju, kas tur notiks.
o jāā, man tā ir.
būtībā, ja filmas laikā neesmu raudājusi, visticamāk, ka man tā filma nepatika (attiecīgā žanra). parasti ļoti pieduros visam, kas notiek filmā.
nav jau tā, ka esmu baigā ņuņņa, raudu reti, bet visu sāpi krāju sevī un kad tas nāku uz āru tad ir tāds normāls breaking points, kas pat nedēļu mēdz ievilkties.
dažreiz, kad gribas izraudāties speciālu uzlieku kādu skumjo filmu.. man tā paliek vieglāk.
Šāda tipa filmas asaras neizraisa. Filmas, kurās esmu raudājusi, vispār var saskaitīt, laikam. Tā bija Pērlharbora, The Other Boleyn Girl, I Am Sam, Just Like Heaven (nesaprotu, kāpēc, bet lai cik reižu skatītos, vienalga būs acīs asaras), un vienīgo reizi noraudājos pie Titānika tad, kad noskatījos to kino, pavisam nesen. Bet tas neskaitās laikam, jo man tajā dienā pašai bija slikti emocionālajā ziņā.
Nu, PMS laikā raudu pie Amuleta, tas arī neskaitās, jo tad var nopinkšķēties par kādu frāzi, kas aizķer.
pēc šīs filmas es arī raudāju, bet piemēram notebook filmas laikā es raudāju 9 reizes un riktīgi gaudoju, pašai dzīvē biaj tāds periods.. bet es par to nekaunos, esmu emocionāla, es aŗi smejos bieži un par it kā sīkumiem. nepatīk nocietinājusies latvieši, kam kopš padomju laiku audzināšanas ir problēmas izrādīt jebkāda veida emocijas.
Agrāk,pamatskolā,vidusskolā,tad tādas gaudulīgās romantiskās filmas mani varēja saraudināt ļoti viegli.Piemēram,A walk to remember,Titāniks un šitā arī.Lai gan joprojām esmu it kā tomēr emocionāls cilvēks tā dzīvē,tagad mani var saraudināt tādas patiesi labas drāmas un ne vairs šitādi romantiskie pastāstiņi.Pēdējā,šķiet,kurā tiešām raudāju beigās,bija Third star.Skatījos un nu baigi uzsita uz emocijām.
Man ar Hačiko ir divējādas izjūtas, filmai nebūtu ne vainas, ja vien reālo stāstu būtu arī attēlojusi reāli, nevis amerikā ( jo šis suņa stāsts ir reāli nācis no Japānas) ar visu no tā izrietošā, kur nenoliedzami būtu interesanti vērot arī kultūru.. laikam tāpēc kaut kā raudāt negribējās.. bet es noteikti varu ieteikt Roberto Benigni filmu "La vita è bella" 1997 gada. Bet es noteikti neiesaku tām meitenēm skatīties, kam mīļas ir standarta romantiskās komēdijas, būs grūti novērtēt šo šedevru ... ļoti labs gabals, no sirds iesaku, šī laikam ir filma, pie kuras es raudu,jo ka ir parādīts, kā ir jāmīl dzīve.. ehh
Esmu raudājusi tikai skatoties vienu filmu. Neatceros nosaukumu, bet par kkādu autoavāriju lielā tunelī. Tad asaras bira nevaldāmi un likās, ka filma ir uzņemta tā, ka liek just filmas varoņu sāpes un tuvāko zaudējumu.
Filmas, kur būtu jāraud par zaudētu mīlestību vai ko tādu, neizraisa manī nekādas īpašās emocijas, jo pašai nav līdzīga pieredze bijusi. Bet, piemēram, filmas, kur sižets saistīts ar tēvu vai ko tādu manī izraisa emocionalitāti, jo tas savā veidā ir saistīts ar manu dzīvi.
Domāju, ka katram visvairāk emocijas izraisa tas, ar ko pašam nācies saskarties dzīvē...
Donna Izaura un Estrelita netīrā seja tur vislaik raudāju cik netaisnīgi ar viņām apgājās.Hameleonu rotaļās `1275 tajā sērijā dikti raudāju,kad sašāva Ridžu.
esmu ņuņņule, noskatījos to filmu un tagad nesaprotu - kāpēc es to vispār darīju? gandrīz asara nobira, ļoti emocijām piesātināta, bet jauka tā doma tai filmai bija, skaisti, ka cilvēks, lai paglābtu otru, ir gatavs darīt visu. tiešām.
Man pirmo reizi asara nobira skatoties Put vejini! ... Vel laikam uz raudienu velk Armagedons, ari Letter to God; Bridge to Terabithia..Un gan jau vel kkas. Bet vsp man nepatik skatities raudamas filmas. Man patik just lidzi, bet ne ta ka jaraud..
Leksus
If Only man viena no miiljaakajaam filmaam,citreiz kad ''uznaak'' ,noskatos atkal,un tik un taa katru reizi taads bimbiens visu laiku .. ehh Bet filma skaista un akteri arii..
sorry par kluudaam..
Te viena meitene mineeja filmu '' The other Boleyn girl '' ,no savas puses varu teikt,ka taa filma taa '' pakjeera '' ,ilgi veel domaaju par to visu,zinu ,ka noteikti skatiishos kaut kad atkal.
Es nekad dzive nebiju asaras birdinajusi filmaas, bet tagad-es nezinu...skatoties pat filmu par tam dvinitem,kuras nometne satiekas unsaved kopa vecakus, kura jaunredzeta n-tās reizes....nesen raudaajun paldies par filmu-noskatisos!
varbūt tāpēc, ka visu jau zināju, kas tur notiks.
826
