ja buutu atlicis tikai meenesi dziivot

Aisse Z-O-kaadreiz tas pats mireejs nejuutas nemaz tik sausmiigi-izskataas trakaak kaa ir, jo parasti tacu jau dod roxanol utt,bet gruuti ir laikam aiziet taapeec ,ka tie radinieki "nepalaiz"-taa mums izskaidroja taas maasas ,kuras uz to specializeejas...vinas teica,ka ta ir vesela teorija -straadaat ar radiniekiem...!Nelaut viniem tik traki raudaat.kliegt, vaimanaat,jo tad tas mireejs jutas kaa "vainiigs" kaut kur...!
Vspaar baigaa teema!!!Laikam tomeer biezi aizdomaajamies arii par saadaam lietaam!

noteikti apciemotu visus radiniekus,draugus lai pateiktu cik nozimigi man vinji ir

Kāpēc cilvēki ir tik banāli/nesaprātīgi/sekli (nezinu, kā pareizāk to nosaukt?), ka domā, ka tikai pasakot skaļi, otrs sapratīs, ka tu viņu mīli, vai cik nozīmigs tev viņš ir?! Cik bieži ir nācies dzirdēt: "Nomira mana vecmāmiņa/vectētiņš/suns/kāmītis! Es tik ļoti nožēloju, ka nepateicu, cik ļoti viņu mīlu!" Un tad seko virkne žēlabainu komentāru. Protams, cilvēks zin, ka kāds viņu mīl, pat ja to ne reizi nav licis noprast vārdos. Vēl jo vairāk dzīvnieks!
Manā izpratnē mīlestība vairāk ir kaut reizi gadā pajautāt "kā tev iet?" un uzklausīt (!) atbildi, nevis katru dienu desmit reizes atkātrot- ak, vai, cik ļoti tevi mīlu!

Arii nemtu krediitu, bet nu bez galvotaaja :D drosi vien arii padraaztos ar paris dzekiem, kuriem tagad nevaru, nonarkotos drosi vien ar kokaiinu, bet nu tas kadas 3,4 dienas... nu ja kaut kur ietu vai brauktu izklaideeties...
Bet nu reaali man gribas to sajutu, kad eju veikalaa un perku visu ko gribu :D tapat jau tas mantas atstaatu saviem tuviniekiem :D

es tā iedomājos, ka ja runa būtu par pasaules galu, visā pasaulē valdītu vienkārši haoss, nebūtu taču iespējas nekādas veikt jebko ko sirds kārotu, arī tad, ja būtu atlicis tik mēnesis.. te laikam jāpiekrīt Trīra filmai Melanholijai, ka pirmais ir cilvēka panika, kad cilvēks apzinās, tad iestājas pavisam cits skatījums uz dzīvi.. gribas ticēt kam augstākam un tad meditējot nomirt, būt aizskalotam no šīs pasaules.

Un otrs, es atkal par tiem kredītiem, vai tad tiešām jūs domājat meitenes, kad tie kredīti paliks kaut kur gaisā? Varbūt mazie līdz kādiem 500 Ls kas ir maksimums arī paliks, bet tie, kas ir vairāk, tie principā paliek uz vecāku pleciem un nebūt nav jāņem galvotāji.. varbūt es kļūdos, bet gan jau kāda gudrāka bankas darbiniece šeit noteikti būs, kas pakoriģēs šo niansi.

aaa nu re atradu tomēr informāciju. Ir miris aizņēmējs, kurš paņēmis vairākus patēriņa kredītus bez galvotājiem un ķīlas.
Aizdevējam nav tiesību pieprasīt aizdevuma apmaksu no aizgājēja tuviniekiem, piemēram vecākiem.
Kārtība šāda veida gadījumos paredz, ka iestāde, kas izsniegusi aizdevumu, iesniedz notāram pretenziju, kurā informē par aizgājēja neizpildītajām kredītsaistībām. Ja aizgājējam ir mantojums un kāds uz šo mantojumu piesakās, tad līdz ar mantojumu jāuzņemas arī kredītsaistības. Ja nav mantojuma un tā saņēmēju, nav arī ķīlas un galvotāju, kā šajā gadījumā, kredītiestāde nevar piedzīt aizdevumu no kāda cita.

Bet šeit jau atkal bankas juristi var spēlēt, jo kredīts taču ir ņemts, kad cilvēks ir zinājis par savu diagnozi.. atkal aizfilosofējos.

kate tadelj ka to nesaku tik biezhi cik vajadzetu un nebraucu ciemos jo vini dziivo parak taalu un man nav iespējas aizbraukt tagad!
ir cilveki kuri uzskata ja pie viniem nebrauc ciemos,tadelj nemaz nav vajadzigi(vairums vecu cilveku ta domaa)...neesmu banāla un neuzskatu ka pateikt otram cik ljoti vinju miilu ir svarigi vairākas reizes teikt!