Esmu kopā ar puisi, kurš ļooooooooti mani mīl,bet es pati vairs pilnīgi neko nejūtu pret viņu.Man vairs nav vēlme viņu noskūpstīt vai apskaut.Nezinu kā lai pasaka,ka vairs nevēlos būt viņa draudzene.
Esmu viņu krāpusi ar citu puisi ar kuru vēlprojām slepeni tiekos,bet tagad beidzot man rodas apgaismība,ka mans mīļākais nav tas puisis ar kuru vēlētos būt kopā.Brīdī, kad tikos ar viņu mūsu attiecībās bija pauze.Nebijām it kā pavisam šķirušies,bet nesatikāmies kādu brīdi.Bija dažādi iemesli,kāpēc paņēmām pauzi.Man šobrīd sāk ieslēgties sirdsapziņas pārmetumi, mans puisis ir neizsakāmi izpalīdzīgs,labs,mīlš utt,bet man nav pilnīgi nekādas jūtas pret viņu.Vinš ir jauks cilvēks,bet es jūtos kā pēdējā maita.Es vnk nespēju viņam pateikt,ka viss ir beidzies.NU TIEŠĀM NESPĒJU
Jūs esiet krāpušas savus puišus?Sākumā man pilnīgi nebija pārmetumi,uzskatīju ka vinš to ir pelnījis,jo man pamatīgi sāpināja un mums bija strīdi.
Tās kuras ir krāpušas savus puišus.Kā jūs jutāties?Sirdsapziņa grauza?