Vīrietis un sieviete sēž mājās abi savās brīvdienās,neviens nav pec darba noguris, un vecis saka dienas vidū - Gribu ēst! Tas nozīmē,ka sievietei momentā jālec kājās un jāmeklē ko dot ēst vai ari nelikties ne zinis, jo sis ,nav jau nav zīdainis,rokas ir,kaut ko ēdamu atradīs?! Piebilde - tādas klasiskās pusdienas mājos netiek nekad taisītas.
:D
Kā ir jūsu mājas?
Tā kā manējais nemāk un negrib, tad taisu es, bet ne tā, ka skrienu uzreiz to darīt, saku, lai pagaida, un lai priecājas, ka vispār to daru, jo daudzas meitenes taču negatavo vispār.
Manejais tik tālu izlaizsts, ka nav slinkums kāpt augšā un prasīt, lai es viņam olas izvāru :D smieklīgi, bet reizē skumīgi. iespaidojoties no šīs diskusijas tā arī teicu - rokas, kājas ir? ej uzvāri pats! apvainojās un aizgāja! :D
Man arī šķiet dīvaini, ka mājās negatavo.. Ko tad ēd katru dienu? Ja nedzīvo kopā, tad jau var negatavot, bet ja dzīvo, tad ir tas tā... savādi.
Par mums - man tiešām patīk viņam gatavot! Ja viņš paprasa, tad eju un uztaisu. Taču viņš biežāk saka: "nu, kad tad mēs ēdīsim" vai kaut ko tādu. Tāpat, ja es esmu slinkāka vai nogurusi un palūdzu viņam, viņš pagatavos. :)
Viņš pats gatavo sev un man. Ļoti reti palūdz kko pagatavot man, piemēram, ja vēlu brauc no darba, tad pazvana, palūdz, lai kko uztaisu ēst. Nekad to neesmu jutusi kā pienākumu. Brīvdienās bieži gulsņāju, kamēr vīrietis atnes brokastis gultā :)
Bet kursh teica,ka majas need vispar un negatavo? :D Mes paedam no rita brokastis un vakara vakarinas. Tadas pusdienas ar zupam,sautejumiem utt. kartigas mums nav pienemts taisit. Ja pa dienu ko gribas,tad var izvarit kadu olu ar svaigiem salatiem vai ko.
Svarigi ka pienakumi ikdiena ir sadaliti. Ja sieviete ir ta,kas gatavo visu laiku - tad drosi vien vina pati velesies pagatavot virietim ko garsigu.
Es draugam, ja man nav slinkums, pajautaju, ko vins velas vai ari ko piedavaju. Ja ir slinkums, tad saku - nu labi, man negribas! :D Jo tas nav OBLIGATS PIENAKUMS lekt kajas uzreiz un gatavot kaut ko pec katra mazaka "gribu est".
Brīvdienās brokastis kopā gatavojam un ēdam, vai bieži ir arī tā, ka es nogulšņāju ilgi, un mans vīrietis pagatavo un pienes man gultā! :)
Pusdienas ēdam ārpus mājas. Vasaras sezonā esam pasākuši ēst brangas vakariņas, kopā pie mājas uz grilla cepam gaļu un ēdam ar svaigiem dārzeņiem.
Darba dienās jau sanāk vēlu būt mājās, kko apēd kas ledusskapī un viss ir ok.
Nekad tā nav, vot ''es gribu rīt''', un es skrienu kābulta pie plīts, vispār kkā, es tomēr negatavoju :D
Nu ja atnākt pie manis,ciemos es vienmēr piedāvāju,kaut ko ēdamu,ja ir kas sataisīts,ja nav un grib,tad uztaisu,bet tā man nekad tā nav bijis,un ja būtu,kā šajā gadījumā,tad pateiktu- "Vēlāk uztaisīšu,vai arī ej pats paskaties,ko ēdamu"!
Nu,manuprāt, ir jābūt arī reizēm, kad jāiet un jātaisa tam vecim.
Bet, taču nevienmēr.
Vēljovairāk nesaprotu, kā sievietei nav kauns- netaisīt vispār neko.
Varbūt viņš tā saka, jo beidzot vēlas sagaidīt, kad Tu pratīsies un uztaisīsi beidzot kaut ko????
Parasti kopīgi izdomājam, ko taisīsim ēst, iniciatīva gatavošanā nāk no abiem, bet draugam viennozīmīgi sanāk labāk+mans slinkums uz ēst taisīšanu..parasti esmu palīgos ar kartupeļu mizošanu,dārzeņu griešanu, pēcāk ar trauku mazgāšanu:D
Gatavo viņš burvīgi. (love)
Es neuzskatu, ka sievietei uzreiz jālec kājās būtu un jāskrien taisīt ēst, bet principā, ja man nebūtu nekā labāka ko darīt, es droši vien ietu un uztaisītu pusdienas pirms tam izdomājot ko tad īsti gribam ēst :)
Es labāk taisu pati nekā lieku viņam meistarot maltīti, jo neko diži labāku par pelmeņiem vai kādu zupu viņš nemāk :D
Ne pa tēmu,neapskaužu to kurai tiks mans brālis, nu tāads losis, kā te jau meitenes minēja,pat olu nejēdz uzvārīt :D,,šitādus frīkus es labprāt nogalinātu,memmīši :(
veinmēr esmu raizējusies par to vai šiem puišiem,kuri ''laāpa sirsniņas'' ar citām,es neesmu tikai šī ''sirds lāpītāja'' vai nodomi pret mani un gribēšana ir tīra un ,ka vajadzīga esmu es,nevis miesa, kkas ,kas palīdz saprast k oviņš patiešām grib. Šajā gadījumā tu tiki izmantota,pat iespejams neapzinoties,
312
