Es vispār to skūšanos nesaistītu ar jēdzieniem - higiēnisks vai nehigiēnisks, jo tas ir absurdi uzskatīt, ka tie, kas neskujas ir nehigiēniski. Higiēniskums izpaužas sevis apmazgāšanā, mazgāšanās, veļas regulāra mainīšana, tīru drēbju ģērbšana. Ja cilvēks šo ievēro - viņš ir higiēnisks ar vai bez spalvām.
Te vairāk runa ir par to, ko šodien pieņemts uzskatīt par estētiskumu. Un te jau to spalvu būšana var arī noteikt to, vai šodien staigāt ar neskūtām padusēm, kājām un bikini ir estētiski vai nē. Šodienas sabiedrība diktē, ka spalvas uz seviešu ķermeņa ir neestētiski. Nav arī runa par "skaistumu" vai "sevis mīlēšanu", tie arī ir pavisam citi jēdzieni, kas izpaužas savādāk.
Pēc maniem uzskatiem, šodien paduses sievietei tomēr obligāti būtu jāskuj regulāri, jo tas patiesi izskatās nevīžīgi un neestētiski, ar kāju skūšanu ir ļoti subjektīvi, jo vienai spalviņas ir gaišas kā pūkas un es nedomāju, ka tāpēc jāiespringt nelielu pūku dēļ, kas pretēji ir tad, ja spalvas uz kājām ir diezgan daudz un tumšas, BET katras pašas darīšana ir starpenenes apmatojuma likvidēšana. Tā ir intīma vieta, to neredz neviens, izņemot otru pusi, gaumes ir dažādas, tāpēc par to tik tiešām ir muļķīgi diskutēt, ka redz šodien obligāti visām jāizskuj starpenes, lai sevi varētu uzskatīt par koptu.
Personīgi teikšu tā, ka tā ir pierašanas lieta. Atceros, kad ar klasi ik nedēļu gājām uz peldbaseinu, tad meitenēm visām starpenes bija ar "mežiņu" un neviena nebija smīkņājusi vai kaut kā bolījusies, uzskatot to par kaut ko dīvainu.
Bet, kopš sāku pati sekot šim šodienas estētiskuma principam, esmu tā pieradusi likvidēties no visa, ka tā ir palikusi vienkārši par rutīnu, par pašsaprotamu lietu. Un, kad retumis beidzas man depilācijas krēms nelaikā, tad ir dīvaina sajūta... Kājas gan es depilēju tikai tad, kad tās pūciņas pārlieku sāk krist acīs, bet ne tā, ka "ak dieniņās, pie potītes pūciņa, jāskrien ātri nodzīt...".
436
