Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Atklāties?

 
Reitings 129
Reģ: 04.01.2010
Sveikas! :)

Nesen uzzināju, ka, cituprāt, esmu ļoti noslēpumaina meitene, cilvēks. Esot ar mani kopā dien dienā 12 gadus (skolas solā), klasesbiedri pat nav mani īsti iepazinusi, jo esmu ļoti noslēpumaina. Esam labas draudzenes, biju šokā par šo faktu! :/

Jā, pati arī zinu, ka man ir tāda problēma, ka savas tuvākās domas, emocijas, jūtas pat nestāstu saviem vistuvākajiem cilvēkiem (māsai, labai draudzenei)

Protams, ir kādi pāris cilvēki, ar kuriem varu runāt ļoti atklāti, bet tie patiesi ir tikai kādi 2 vai 3!
Ko lai daru? Mainīties? Atvērties? Man ir bail, ka tikšu nesaprasta, varbūt! Bet es pat nejūtu nepieciešamību runāt par savām domām un visu pārējo! (protams, dažreiz uznāk tāds brīdis)

Kā Jūs domājat? Droši vien, lai izvedotos patiesa draudzība, vajadzīga kaut kāda uzticēšanās, bet ja es nespēju? ;)
18.05.2012 15:13 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Ihh, manuprāt noslēpumaini cilvēki ir daudz interesantāki kā tie, kas gatavi tagad un tūlīt un visu izlikt apskatei... kamdēļ mainīties? Tikai tad, ja pati vēlies, nevis tamdēļ, kad gribas ko pierādīt :)
18.05.2012 15:16 |
 
10 gadi
Reitings 374
Reģ: 29.01.2009
Bet es pat nejūtu nepieciešamību runāt par savām domām un visu pārējo!

pati jau arī atbildēji uz jautājumu.
ja nejūti vajadzību, tad nevajag. ;)
18.05.2012 15:20 |
 
Reitings 7908
Reģ: 05.02.2011
man ir tieši tāpat- ir daži cilvēki, ar kkuriem varu runāt par visu uz velna paraušanu, bet pret pārējiem - man neinteresē, kas ar viņiem notiek un neinteresē stāstīt savas domas. nejūtu vajadzību tur dikti iedziļināties viņu pasaulē un nelaizu sev klāt. un man tāpat ir labi. uzskatu, ka tos, ko manā dzivītē man tiešam vajadzēs, es satikšu un ar viņiem nodibināšu ciešākas attiecības :)
18.05.2012 15:21 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Es nekad neesmu bijusi tāda, kas pilnībā dalās ar savām iekšējām domām.
Sadzīves lietās, ikdienas kkādās plānošanās, problēmu risināšanās mēdzu špļaut ārā visu, kas ienāk prātā.
Bet par maniem iekšējiem pārdzīvojumiem, vēlmēm, alkām, cerībām tā arī nekad neviens neuzzina. Man pat īsti nepatīk tā atklātības un caurspīdīguma sajūta attiecībā uz mani.

Bet es neuzskatu, ka tādēļ esmu sliktāka draudzene, es vienkārši labāk klausos, nekā stāstu pati.

Reiz pat pavīdēja viedoklis, ka man puiši nepatīk, jo nemēdzu visām draudzenēm stāstīt, kas nu man tagad iepaticies un cik ļoti :D
18.05.2012 15:21 |
 
Reitings 129
Reģ: 04.01.2010
Nu par tiem puišiem - man ar tas pats! :D

Un par to klausīšanos - man ar ir tāpat, tāpēc liekas interesanti tie padomi, ka, lai koptu draudzību, ir kādreiz arī jāpaklusē, nevis visu laku jārunā par sevi, savām problēmām utt. :D Man tas liekas tik ierasti! :)
18.05.2012 15:25 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Iesaku neatvērties. Īpaši jau saviem skolas biedriem, īpaši tagad, kad viss būs beidzies. Tas nav tā vērts. Ja ir tie daži, ar kuriem runā normāli, tad tā arī lai paliek.
18.05.2012 15:27 |
 
Reitings 1906
Reģ: 05.04.2009
Tu tāda esi un viss. Kas citiem gar to daļas? Kam vajadzēs atklāties (kas būs pelnījis), tam atklāsies :)
18.05.2012 15:31 |
 
Reitings 571
Reģ: 03.03.2012
Bet es pat nejūtu nepieciešamību runāt par savām domām un visu pārējo! (protams, dažreiz uznāk tāds brīdis)


Tad kāpēc mēģināt no sevis izspiest to,kas nenāk dabiski?
18.05.2012 15:35 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!