Eu, meitenes, bet īstenībā tā arī ir, kā izskanēja vienā komentārā: vīrieši, tā vietā, lai pēc šķiršanās tā pārdzīvotu, kā sievietes, vienkārši ņem un uzsāk citas attiecības. Arī manā gadījumā tā bija, kad vīrietis izšķīrās no iepriekšējās (tas gan vilkās ilgi un dikti, un sāpīgi), bet uzreiz metās attiecībās ar mani. Viņiem tas laikam vnk asinīs - kaut kā neapzināti baidīties no sāpēm, tādēļ, kamēr mēs pēc šķiršanās vēl kādu laiku ciešam, viņiem jau sen ir cita.
un par to babņiku būšanu.. manuprāt, katrs vīrietis savā ziņā tāds ir, pat, ja mums šķiet, ka mūsējais jau nu nav. Viņi visi savā ziņā ir TIK vienādi.. problēmas sākas, kad sievietes par daudz sāk pārdzīvot.
one_more_thing - lieliski saprotu, kā Tu jūties. Man līdz šim bijusi tikai viena liela mīlestība, periodos, kad viņš bija kopā ar citu, man likās, ka dzīve vispār beigusies. Arī tagad droši vien tā liktos, ja mēs pašķirtos, BET.. varbūt vienkārši jācenšas to visu ņemt vieglāk, jo - viņš Tev noteikti nav pēdējais. Paraudi, bet neiesprūsti ciešanās. Pat, ja tas tagad šķiet absurdi - vnk meklē sev citu. Kaut kā tā. Šodien, braucot autobusā un domājot, ko lai Tev foršu pasaka (jo ļoti labi zinu, kā jūties), nonācu tieši pie tā, ka: jāmeklē cits vīrietis, jo dzīve neapstājas.
Mūsu jūtīgums reizēm var ievest kapā...