Tās,kas ārpus Latvijas...kā tiekat gala ar skumjām?

Man arii viegli visur iedziivoties, draugus ieguustu aatri. Protams, Latvijas draugi, gjimene, eediens pietruukst, bet sheit man ljoti patiik un ja aizbrauktu atpakalj uz LV, tad man pavisam noteikti pietruuktu Francija.
Turklaat tagad man jau 2 gadus ir draugs francuuzis, kuru ljoti miilu taapeec tagad uz Latviju buutu nenormaali gruuti paarvaakties, esmu laimiiga sheit. Turklaat mees esam runaajushi nopietni par paarvaakshanos uz vienu citu valsti peec manaam studijaam, kas vinjam vareetu buut liels solis, bet es saku, ka taapat jau nedziivoju savaa valstii, vareetu buut superiigs piedziivojums.

Tad, kad visvairaak juutu ilgas peec Latvijas, ir kad es braucu peec ciemoshanaas Latvijaa atkal uz Franciju. tad divas dienas ir punjkji un asaras. Taapat arii, ja kaads ir atbraucis ciemos un jau dodas prom. Vai arii, ja kaadaa celjojumaa satieku gjimeni vai draugus, un ir jaaatvadaas. Jaa, mani laikam visvairaak skumdina atvadiishanaas.

Luiizeluiize-interesanti pateici,es arii peeksni aizdomaajos-kas tiesi pietruukst nodziivojot daudzus gadus!Tas ,ka pietruukst saveejie,tas pats par sevi saprotams,bet esmu sapratusi veel interesantu lietu,jo ilgaak dziivosu seit,jo vairaak idealizeeju visu, ko atceros Latvijaa!
Es vienmeer esmu teikusi-dziivoju paradiizee-taa arii ir -laika apstaakli briiniskiigi,viss it kaa sajaa zinaa buutu un tomeer kaut kas nav -vienmeer aizdomaajos par veciem laikiem ...!
Es noteikti varu piekrist,ka aizbraukt uz laiku ,tas ir pavisam kas cits,kaa dziivot patstaaviigi, .paarcelties pavisam...!

Demoiselle-man nupat ienaaca dziivot viens viirietis,kurs visu muuzu dziivojis Francijaa-francuuzis, tikai kaadus gadus dziivo Amerikaa-vins saakumaa runaaja ar visiem tikai francu valodaa,jo anglu zinaaja pavisam nedaudz.Satiku vina sievu,prasiiju ,kas viniem lika atbraukt no Francijas uz sejieni!Francija tacu tik briiniskiiga valsts....manaa izteelee:)Vina tikai nosmaidiija un teica-taa jau ir- ekskursanti ikdienu neredz...!Vinam taads loti skaists uzvaards- Devoux-neviens nemaak izrunaat-jaasaka kaut kaaa Devoo!Es jau meeginu to meeli "izmezgiit" pareizi,bet arii nesanaak,varbuut pat kluudijos rakstiibaa!:)

Jaa, tas gan. Tuurista acis neredz ikdienu. Francija ir lieliska, bet ne tik lieliska, kaa bija manaas iedomaas.

Es arii laikam jau esmu idealizeejusi savaa praataa Latviju, ka tik forshi un taa. Bet tomeer pa iistam aizdomaajos, ka tik lieliski nebija gan. Cilveeku iignumu es meedzu aizmirst. Bet aizbraucot uz LV esmu shokaa, cik latviehi ir iigni un nepieklaajiigi, Ne labdien, ne uz redzeeshanos, piemeeram, autobusu shoferiem, veikalos paardeveejiem. Ja uzkaapj kaadam uz kaajas, tad neatvainojas, un tad veel saak bljaut virsuu. Drausmiigi vienkaarshi :D Taapat arii paarvaacoties uz shejieni likaas, ka cilveeki ir paarspiileeti pieklaajiigi, bet labaak shaadi, nekaa iigni.

Demoiselle-mums jau vispaar ... te taa lielaa smaidiisana -pilniigi visur...Veikalaa visu tev saliek maisinaa un pasniedz ar lielu smaidu-veel pasaka kaadu komplimentu par izskatu utt!Mana draudzene teica,ka Latvijaa cilveekiem nav laika meetaaties ar komplimentiem -jaastraadaa!:D
Par straadaasanu -es nekad neatcertos ,ka buutu taa staadaajusi ,kaa seit-laikam taapeec dubulta slodze- visu laiku piedomaaju ,kaa uzvedos...:DTagad jau gan laikam tas ir asiniis ,bet saakumaa noteikti!
Redzees ,kaa jutiisos sajaa braucienaa?Veel jau jaagaida,bet ieksaa jau saak knudeet!:)

Kas jums ir ar to īgnumu? Es vispār nepievēršu tam uzmanību.

Eiropas cilveeki ir taadi kaa "dusmiigaaki" vispaar...mans viirs jau peec filmaam to secina!Vins nekritizee ,bet vienmeer saka ,ka loti liela atskiriiba...varbuut tas nav iignums ,bet taada loti skarba pieeja...kaut kas sejaa taads,arii iztureesanaas taada veesa,saliidzinosi ar amerikaaniem noteikti...iipasi ,ja saliidzina ar Kalifornijas iedziivotaajiem!:)
To var just uz katra sola ...Latvijaa!

maybe`,tas īgnums ir ļoti jūtams.Protams,ja dzīvo uz vietas,ir pierasts un vispār nemana.Es arī dzīvoju te un nemanīju īgnumu,bet bija iespēja un gandrīz gadu nodzīvoju ārpus Latvijas.Pieradu pie savādākas attieksmes un cilvēkiem.Atgriežoties uzreiz bija jūtams tieši tas negatīvisms,tas īgnums,naids pret visu pasauli.Ārzemēs visi smaidīgi,izpalīdzīgi,bet te atgriežoties-ja pagrūž kāpjot sabiedriskajā transportā,tad vēl nolamā pēdējiem vārdiem.Tagad jau esmu atkal pieradusi,taču uznāk dažreiz ilgas pēc tādas attieksmes,kāda bija ārzemēs.Gribas to pozitīvismu,atsaucību,kad pieklājīgi pajautājot ceļu,pasmaidītu un parādītu vai pateiktu,ka nezin,nevis uzkliegtu- "at*isies,idiote''.

Melna aronija-es domaaju par jauniesu attieksmi pret veciem cilveekiem arii!
Es esmu redzeejusi arii taadu skatu ,ka atnaak ciemos un nepieveers nekaadu uzmaniibu tai omiitei,bet lielos vilcienos,tas ir reti...biezaak esmu noveerojusi ,ka jauniesi loti paliidz vecajiem...tajos pasos veikalos, izstumj ratus aaraa ar produktiem liidz masiinai,paliidz ielikt masiinaa...Arii attieksme pret psihiski slimiem cilveekiem,bezpajumtniekiem...manaa rajonaa noteikti ir tendence paliidzeet ,ne izsmiet,paviipsaat!
Es jau teicu kaadaa citaa diskusijaa, ka mums pat ir ierasts iedot maisinu ar visaadiem gardumiem pastniekam reizi pa reizei...!:)

Man ir žēl vasaras, kas būs jāpavada UK, jo LV tās ir foršākas - +30 grādi, skaista, smilšaina pludmale, pļavas, meži, zemenes un avenes tikko no dārza. Kas zin, varbūt sanāk atbraukt, kā nekā tik 2h brauciens. Tieši daba mums ir nenovērtējama vērtība, ko ļoti šeit izjūtu. Ja Latvija pacenstos un ietu uz to, mēs varētu pat kļūt par tādu pirmo EKO valsti pasaulē, tas tāds mans sapnītis, laikam nepiepildāms, jo tad vairāk ir jāmainās sabiedrībai.
Negribās piekrist par to latviešu cilvēku nepieklājību un īgnumu, jo ļoti reti nācies ar to saskarties, parasti attieksme pret mani bijusi pieklājīga, bet atturīga. Latvijā varbūt cilvēki neiet pa ielu un nesveicina svešus cilvēkus, kā arī neuzrunā par saulītēm un mīļumiņiem. Mēs esam atturīgi, varbūt arī nedaudz drūmāki - tas varbūt ne tik vieglās dzīves dēļ, nezinu, bet ne nepieklājīgi un rupji.

To cilvēku laipnību,attieksmi var ļoti labi just,ja esi kādu laiku padzīvojis ārzemēs un pēc tam aizbrauc uz Latviju.
Mans aplauziens bija Maximā,kad,pieraduma pēc,centos ar "atvainojiet" izspraukties starp cilvēkiem...kāds naivums! dzirdēju vēl burkšķējienu,kur tā jaskrien un jagrūstās ( ko es nebūt nedarīju ) . Un arī Maximas kasiere mani nebūt nesagaidīja ar ierasto jauko smaidu un priecīgo "sveicināti! ".

Man pretēji, aizbraucot uz LV, savācos tikai pozitīvas emocijas, pabūnu mīļajās vietās, satieku cilvēkus, kurus vēlos, nopērku lietas, ko kārojas, esmu uzlādēta atgriežoties atpakaļ. Braucu bieži, katru mēnesi. Nemanu neko no tā, ko jūs rakstat, man ļoti nepatīk, ka tā runā par savu zemi, itkā citur nebūtu negatīvisma. Mans vīrs, kas protams pats ir pārpozitīvisma kalngals, katru reizi sajūsminās, cik ļoti Latvijā laipni, jauki cilvēki, cik skaista, bagāta kultūra, kā mēs to esam saglabājuši, ieskaitot ikdienišķās lietas - gaumes izjūtu, ēdināšanas, garšas izjūtas, interesanti, ne, bet paši tā noliekam sevi...

karinjo, tas taču tāpēc, ka Tavs vīrs neredz to, kas ir mikrorajonos, piemēram. Es pati nesen biju šokēta, kad iegāju mazā Purvciema veikaliņā pēc ūdens... Nu neesam mēs tie laimīgākie cilvēki, neesam! Katru reizi, kad atgriežos no ārzemēm, ir tas mazais šoks, ka šeit ir cita veida pieklājība, ja tā to var saukt. Ārkārtīgi rezervēta noteikti. Man, kā jaunai sievietei tas vēl nav tik ļoti izjūtams, jo gan durvis attaisa, gan pa priekšu palaiž utt., taču tik daudz redzēts, kad sieviete ar ratiņiem mēģina iestumties sabiedriskajā transportā un NEVIENS nepalīdz.. Vai arī pavecāka kundzīte nokrīt un ar grūtībām ceļas augšā un, atkal jau, no apkārtējiem nulle emociju.. Cik esmu braukājusi apkārt, nekur tā nav bijis! Un, jā, par šo es tiešām, kā Tu saki, nolieku savu tautu.

A zini, redz visu, es viņu esmu izvadājusi par visām iespējamajām vietām, man pat liekas, ka viņam tirgus kolorīts un Maskavas forštate interesē vairāk kā Vecpilsēta, kur es parasti cenšos aiztikt,
viņam vienmēr ir žēl un skumji, bet nekad viņš nav nosodījis, kaut kā spēj saskatīt cilvēcīgu. Jocīgi, ja.

Laimīgi neesam, par to es nerunāju, starpcitu.

tb cilvēcību, atvaino.

No LV prom esu gandriz gadu. Skumstu neviss peec LV, bet pec draugiem un gimenes, kaut ari katru 2.dienu ar viniem komtaktejos....
bet ko liidz apciemoju-saprotu,ka kadam laikam pietiks, ko liidz neredzu dziivee-atkal gribas ciemos :D
Visstulbakais, ka vecvecakus nesatieku vairs diendienaa, jo kas zin, kad vinus atkal redzesu, ar veselibu jau ari viniem vairs nav tik labi.

Salomes aprakstītās situācijas tik bieži nācies redzēt.Pati esmu steigusies sievietei palīgā iecelt ratiņus,kamēr bars veču stāv un bolās,vai cenšas viņai garām iespraukties trolejbusā.Nemaz mikrorajonu nevajadzēja,tas bija centrā.Ārzemēs tāda situācija nebūtu.Tāpēc,tas,ka tu neko tādu nemani,nenozīmē,ka šādas lietas nenotiek un šie stāsti ir sacerēti,lai ''noliktu'' latviešus.

Nu tad, welcome to Scandinavia :D te neviens neleks sievietei palīdzēt. Acīmredzot tā ir manas domas izmainījusi.
Bet es nesaku, ka neticu jums, tas vienkārši ir mans skatījums.

karinjo, nezinu, cik ļoti tiešām tā ir, bet mans novērojums ir, ka tur nepalīdz tik vietējām sievietēm. ja runā angliski vai citā valodā, tad būs laipni, izpalīdzīgi un varbūt par durvis atvērs! :D