Tās,kas ārpus Latvijas...kā tiekat gala ar skumjām?

Pirmais gads bija skumīgs, daudz izmaiņu, vide, cilvēki... tagad jau vairāki gadi paskrējuši, jūtos sakārtota arī savās domās, vairs neskumstu, dažas reizes gadā ko aizbraucu uz Latviju paviesoties , nekādu lielu prieku nerada.. vispār Latvijā man ir lielāka depresija, pelēcīgums, cilvēku naidīgums, skaudīgums ..brr

Nekāda vaina, 6 gadu laikā esmu jau pieradusi. Degradējos ātri jebkur. Un nēesmu tāds cilvēks,kam kāds ļoti pietrūkst, nezinu, es viena uz mēness arī varētu dzīvot.

Ienāku cosmo forumā! :)

Etiķete

Tu tiešām degradējies? :D

Mierīgi :D:D:D:D:D

Nu paga, vai tad degradēties nenozīmēja- pielīdzināties?
:D

Kā tas izpaužas? :D
Man jau liekas,ka jaunā vietā var adaptēties, nevis degradēties. :D

Pagaidām ir normāli, jo regulāri ik pēc 2 (citreiz pat ātrāk) viesojos LV :) Un, ja šādu grafiku apmēram saglabāt, tad mani tas apmierinātu... vairāk par 3 mēnešiem netikties ar savējiem būtu gan pagrūti...

t.i. ik pēc 2 mēnešiem

Man vēl viss priekšā ,braukšu ar ģimeni prom ,arī domāju kā nu būs ,bet nu zinu ka viegli uzreiz nebūs nekādā ziņā ,vienīgi ko zinu ka neskumšu tik ļoti pēc lv jo mani paši dārgakie cilvēciņi būs ar mani.Skumšu noteikti pēc vecākiem un brāļa

Nevis degradēties, bet aklimatizēties, ja Etiķete domāja iejusties vidē...

Tagad es braukšu uz LV uz 2,5 mēnešiem. Bet tad pa gadu gan jau sanāks atlidot ik otro mēnesi, nu redzēs, man jau galīgi netrūkst/nevelk LV, bet nu .

ne degradēties, ne aklimatizēties (atklimatizēties), bet gan adaptēties

Degradējos ātri jebkur

Šis ir labs:D:D

Bet runājot par tēmu, arī man uznāk šie skumju brīži (homesickness), īpaši tad, kad redzu internetā kādas bildes no kopīgiem ģimenes/draugu pasākumiem. Kā es ar to cīnos? Nezinu, īsti necīnos. Mazliet paskumstu, mazliet papinkšķu, bet jau nākamajā dienā viss ir labi. Katrā ziņā man noteikti tas nav ilgtermiņā.

Nu meitenes, tas nav smieklīgi, man tikai sajuka :D:D:D:D:D:D:D
nu labi,es biju pilnībā pārliecināta,ka tas nozīmē-ierast, pierast un justies kā mājās :D :D :D :D :D

Etiķetes piemērs lieliski parāda, ka valoda gan ar laiku degradējas, dzīvojot ārzemēs :( skumji.
Kā jums ar latviešu valodu?

man gan tā nav, jo man mamma dzīvo arī ārzemes. pati Latvija nepietrūkst, atbraukt 1reiz gadā uz Jaņiem var, bet tas arī viss!

Mēs pietiekami bieži tomēr braucam uz Latviju, lai nebūtu nekāda trakā nostaļģija. Bet es ar savējiem bieži sazinos caur skype. Vienīgi ar vecajiem draugiem gribētos biežāk parunāties.

Tā kā draugu ziņā esmu nu ĻÕÕÕÕTI izvēlīga, jo lielākā daļa cilvēku ar savu liekulību un egoismu man vienkārsi besī, vienīgais, kas man tiešām ļoti pietrūkst ir mani draugi. Un pāris lativiešu gardumu. Ziemas drēgnumā, kad ir īpaši skumji, ieritinos segās, paņemu Ben&Jerry's saldējumu un ieslēdzu kādu filmu, vai 3-4 stundiņas patrakoju sporta zālē. Kad ārā jauks laiks, cenšos iet un to izbaudīt Galvenais nesēdēt mājas :)