greizsirdība

Man jau liekas, ka tieši jāpriecājas, ka dejo ar drauga draudzeni un iet skriet ar māsīcu, nevis kaut kādām satiktām svešiniecēm no ielas. :D

Tas viss taču ir normāli, tā ir tava puiša ikdiena. Tas, ka tu esi greizsirdīga ir tava problēma, un pašai jau vien jātiek galā ar saviem kompleksiem, tāpēc jau neturēsi draugu mājās stikla būrī.

Arī man ir reizes, kad mazlie greizsirdība parādās, bet tad pati saprotu, ka tās manas muļķīgās iedomas, jo savam mīļoajam esmu vienīgā, kā arī zinu, ka manam satraukumam nav nekāda pamata. Neiešu jau nu kaut ko draugam tagad teikt vai aizrādīt, nevaru taču arī noteikt vai regulē viņa ikdienu, kur jātiekas arī ar sievietēm. Pati ar nevēlētos, ka manu ikdienu darbā sāktu regulēt.

Kā Tu vari būt greizsirdīga uz sava puiša māsīcu? Viņa taču ir radiniece. Vai arī Tu domā, ka viņš būtu spējīgs uz attiecībām ar māsīcu??

"kad viņš ar darba kolēģēm iet pusdienot, kad ar māsīcu iet skriet"

Ou jē...ja par šito ir greizsirdība, tad tur jau prātā var sajukt!

joselyn te par prātā sajukšanu saka, bet man bija paziņa, kuras attiecībās viņi abi bija ļoti greizsirdīgi. Līdz pat tam, ka nedrīkst runāt ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Kad es viņai jautāju, kā tad draugs uztver to, ka viņa ar kādu vispār kontaktējas universitātē, viņa pilnā nopietnībā un nejokojot atbildēja, ka viņas kursā ir tikai meitenes. :) Nu, redz kā.

Vēl manai draudzenei ir puisis, kurš nesveicinās ar savām paziņām-meitenēm uz ielas, ja ir kopā ar draudzeni un izliekas, ka nepazīst. Trakākais ir tas, ka viņi nav nekādā tīņu vecumā.