Skarbā Latvijas realitāte - sakarīgu puišu / vīriešu ir mazāk nekā dāmu, daudzi brauc piepelnīties, nedzerās utt. Ne visas sievietes ir skaistas, jaunas un ir dāmas ap 30 - 40, kurām nebija normālu attiecību klusās dabas, nepievilcīga izskata dēļ. Un kad tāda dāma nonāk jau pie kaut kāda mezvērtības kompleksa un mīlas tukšuma bezdibeņa, viņa spēj savākt pat dzerāju, bomzi, vai pat precētu veci ap 50 - 60 - 70, īpaši tas ir mazpilsētās, kur normālu veču fiziski - NAV. Tādu situāciju, kad precētais vecis ir pēdēja iespēja kaut seksu dabūt man izraisa nozēļu par sievietēm, jo šeit Latvijā ir ļoti izteikts ir veiksmes, seksa un pievilcīguma kults. Viegli pateikt - mainies, atrodi brīvi, bet kā jau teicu, ir arī sievietes ar sarežģītiem likteņiem arī ne Rīgā un ar mazākām iespējām atrast sev LABUvīrieti. Tāpēc arī vientuļu sieviešu, pat ļoti skaistu un veiskmīgu ir daudz, daudzas atrod ārzemniekus, jo kā pašas atzīst - LV ir maz brīvu vīriešu ap 30. Man brālēnu, ar normālu izskatu un ienākumiem, pēc šķiršanas ar sievu mēneša laikā viena vecene pievāca, un vēl trīs mēģinājušas - visas SKAIATAS, AR DARBU, JAUNAS. Nu trūkums mums to veču, trūkums! Un veči paši ir izlepuši un pieraduši, ka šeit var būt gan sieva, gan pāris mīļākas.
Cita lieta ir "golld diggers" un apmātība ar svešu vecu, ko es neatbalstu.