Pusmasas/Pusbarli

Cruel, nu, manas draudzenes tēvs tiešām ir kretīns, jo viņam tā ir tendence. Vienai sievai uztaisīja bērnu, tad vēl vienai, bet par manu draudzeni arī normāli rūpējās tikai līdz ~13 gadu vecumam, pēc tam sāka pamazām attālināties arī no šīs ģimenes un tagad viņam ir trešā sieva, bet draudzene, studente, knapi savelk galus kopā, jo tēvs uztur savu jauno ģimenīti un viņai neko nav devis jau veselu mūžību. :D
Neko darīt, ir tādi vīrieši, un piekrītu, ka es arī neko nejautātu un neuzskatu, ka tās būtu darbības aiz muguras, ja reiz slēpa. Nav nekāda attaisnojuma kaut ko tādu slēpt.

Man ir superīga pusmāsa, bet nekad viņu neesmu tā saukusi. Vienkārši māsa. Mums ir 7 gadu starpība, bet esam ideālas draudzenes, un varam viena uz otru paļauties. :)

Man ir pusmāsa. Tevs vispirms pameta mani, tad bija viņas ģimene, bet arī to pameta. Bet viņai kontaktu ar tēvu vairāk, jo netālu dzīvo. Mana un tēva ģimene gan tagad diezgan naidīgās nometnēs atrodas, bet pusmāsu es ļoti labprāt satiktu. Esam draugos sarakstījušās un tikušās, kad man bija kādi 8 gadi, tā ka nekādu dižo iespaidu. Tagad šķērslis, lai tiktos, ir tikai attalums, kurš, nešaubos, kaut kad tiks pārvarēts.

Man bija līdzīga situācija, tikai biju otrā pusē - ja tā var teikt. Mans tēvs no ģimenes bija aizgājis, kad es viju vēl pavisam maza. Es viņu pat nebiju nekad redzējusi un lieki teikt, ka nekādu naudu viņš manai mammai nevienu pašu reizi nebija iedevis.
Kad man bija 15 gadi, vienreiz paliku brīvdienās mājās viena, sēdēju vēlu draugiem.lv un man uzrakstīja viena meitene, kurai tāds pats uzvārds kā man ar tekstu, ka esam ļoti līdzīgas. Nu jā, tiešām. Tad vārds pa vārdam, sākām sarakstīties un viņa pateica, ka esot mana pusmāsa (gadu jaunāka), par manu eksistenci viņai vecmamma pastāstīja, dzīvojot kopā ar tēvu...Man, protams, dusmas un sāpes reizē. Sameklēju arī to tētiņu draugiem.lv un uzrakstīju, ko par viņu domāju. Ar pusmāsu turpināju sarakstīties, bet pēc kāda mēneša, kad jau biju aizmirsusi, man atbildēja tēvs. Toreiz bija - wtf? Bet nu arī nedaudz sarakstījāmies un piedāvāja tikties. Piekritu. Pirmajā reizē laikam 2atā satikāmies, tad aicināja līdzi to manu pusmāsu. Ar pusmāsu viss ok, bet ar tēvu kontakts nesanāca (kas tad tur var sanākt?), teicu, ka man nepieciešams,lai viņš mani atbalsta finansiāli (viņš ir diezgan turīgs). Tad viņš man katru mēnesi 50ls pārskaitīja, bet uzreiz pēc 18 dzimšanas dienas - viss. Toreiz vēl satiku pusmāsu, viņa teica, ka tēvs pa jaunu apprecējies (4 vai 5.reize :D ) un tagad māju ceļ. Tur visa nauda aizejot. Tagad pusmāsu uz ārzemēm studēt palaida.

Mana stāsta dēļ es nesaprotu meitenes, kuras saka, ka nevajag satikties, ja jau tēvs nav pastāstījis. Nu pilnīgi mierīgi tēvs var būt tāds pats kroplis (atvainojos!) pret savām iepriekšējām saistībām kā mans tēvs. Arī viņš neko manai pusmāsai nestāstīja. Pastāstīja jau vecmamma.
Iemesls, mīļās meitenes? Tāds, ko jūs te visu laiku aprunājat - savā jaunībā mans sēklas donors saprata, ka jaunā sieva (mana mamma) nav īstā, bet uzņemties atbildību par laulībā dzimušu bērnu negribēja.
Pilnīgas dusmas uz tām, kuras var teikt, ka ir iemesls! Iemesls jau ir, bet ne tāds, ar kuru var tēvu attaisnot.

Man līdzīgi ir, tikai izrādās,ka ir līdzīga vecuma pusbrālis, ellīgi skaists, ko darīt tādā situācijā? Kad bail ir,ka varētu iepatikties..

Kerby, tak forši, ka iepatiksies, būs labas attiecības ar brāli, ja vien ar "iepatikties" nedomāji to, ka varētu iepatikties kā vīrietis. :)

Es domāju, kā vīrietis, jo par viņa eksisteni uzzināju 23 gadu vecumā. Tiešām ļoti skaists. Un vislabākais ir tas, ka esam vienā vecumā, kaut kādi 3 mēneši varbūt atšķirās.. Papiņam ir bijusi ļoti plaša sirds. :D

ari man ir ko teikt saja sakara.

uzzinaju, ka man ir pusmasa no teva puses 16 gados, vina ir tiesi menesi jaunaka neka es.
vispar ziepju opera.
kad es parvacos no laukiem uz lielaku pilsetinu, mes gajam paralelklases, 4.klasite, bet nezinajam , ka esam pusmasas. kluvam par labakajam draudzenem, ekskursijas, starbrizos , arpus skolas...bet neviens mums neteica, ka mes esam pusmasas, bet visi pieaugusie to zinaja.
pec pars gadiem, kad vairs nekontaktejamies, vina uzrakstija, ka mate vinai pec manas parvaksanas uz citu pilsetu to ir pateikusi. nezinaju smieties vai raudat. satikamies. parunajam.
bet kautkas nogaja greizi. vinai sagribejas izjaukt musu gimeni, saka manu brali kudit pret manim, ar brali nospera no musu garazas masinu, bralis iedeva vinai pabraukt, ka rezultata vina sadauzija tikko pirktu jaunu masinu. tevam ar brali sacakarejas attiecibas. viss ar vinas ierasanos musu dzive gaja pa pieskari.
lieki teikt, ka tevs pie pusmasas dzimsanas vinu negribeja atzit un mammite bija teikusi, ka - vai nu tu atzisti savu meitu, un uzturi, vai ari aizmirsti un lai musu gimene vinas nebutu vispar. tevs protams izvelejas otro variantu.
tagad pusmasu redzet negribu, tik daudz launa nodarijusi un tik daudz melu visiem apkart sastastijusi...:/

arī es iepazinos ar savu pusmāsu.. :)
zināju, kādu laiku, ka tāda ir..
ar māsu uzrakstījām draugos.. :)
tad, kad viņa uz LV atbrauca satikāmies ar viņu un viņas mammu.. bija super.. pēc pāris dienām aizbraucām pie viņas, kopā noballējāmies.. :))
tagad nav sanākusi tikšanās, bet mūs aicina ciemos utt..!!
tā kā es ieteiktu tikties,ja ir vēlēšanās! :)

uhh kas par dazadiem dzivesstqstiem!:) nelikas,ka tik daudz cilvekiem ir pus-brali,masas.:) okkkk vel ir laiks,domasu, laikam,ka tiksos!:)