Skaļākie strīdi jebkad

262

Reģ: 27.03.2012

Vakar ar draudzeni izvērtās interesanta saruna, kas lika atcerēties dažādus notikumus un pārdzīvojumus manās bijušajās un esošajās attiecībās. Proti, cik tālu mēs vai mūsu vīrieši ir aizgājuši strīdu karstumos, ko esat pieļāvušas un ko neesat piedevušas?

Mans bijušais mēdza sist ar dūri sienā, kad dusmojās, no kā viņam pēc tam sāpēja rokas. Viņš arī reiz izsita durvis toreizējai guļamistabai. Cits bijušais mani reiz sāka grūstīt sabiedriskā vietā, to viņam tā arī nepiedevu un man tās ir sāpīgas atmiņas. Vārdi, protams, tā pat. Pati esmu sasitusi savu mobilo telefonu, kad reiz dusmojos, bet tas arī tāds lielākais fiziskais zaudējums.

Kā ar Jums? Jūs mēdzat izrādīt savas dusmas fiziskā veidā un kā ar Jūsu bijušajiem/esošajiem vīriešiem? Varbūt kāda var izskaidrot no psiholoģiskā vai personīgā viedokļa, kāpēc cilvēki tā izrāda savu neapmierinātību un vai to var mainīt?

14.05.2012 10:55 |

Libra

7143

Reģ: 13.04.2012

Dusmās esmu gan vāzi situsi, gan telefonu pret sienu metusi, gan vīrietim virsū uzlējusi sulu, gan daudz visādas muļķības darījusi. Viņam ir līdzīgi.
Cilvēki ir dažādi - viens aizvainojumu un dusmas izraud, cits - "apēd", vēl kāds klusu izcieš sevī. Reizēm no negatīvās enerģijas var atbrīvoties vienkārši savas dusmas sasitot kopā ar kādu priekšmetu vai no sirds izbļaujoties. Tas nav nekas nenormāls.

14.05.2012 11:00 |

Chrissy

3685

Reģ: 14.11.2011

Es dusmojoties lamājos, vispretīgākajos vārdos. Tieksme ko sist man vēl nav.

14.05.2012 11:01 |

kakao

2547

Reģ: 29.01.2009

Kad mani patiešām izved no pacietības (ko var izdarīt retais), es bļauju skaļā balsī, situ ar kāju pret zemi :D. Neviens mans bijušais un arī esošais nav izrēķinājusies ar mani fiziski.
Vienreiz dusmu karstumā metu pret zemi matu taisnotāju, ko pēc tam ļoti, ļoti nožēloju :D.

14.05.2012 11:01 |

Lex

1183

Reģ: 15.02.2012

Vienam manam senam draugam bija paradums turēt man stipri rokas un tādā stingrā, skaļā balsī pierādīt savu viedokli. Nu neiespējami nomierināt cilvēku, un pašai nepatīkami arī. Viss, ko tādās reizēs varēju darīt - mierīgi piekrist visam, ko viņš saka :) drīz tā arī aizgāju no viņa.

14.05.2012 11:03 |

Miss Dee

2724

Reģ: 29.01.2009

Es esmu dauzījusi durvis tā, ka apmetums birst, esmu kliegusi otram cilvēkam virsū tā, ka bez balss palieku. Bet tas arī bija tas ekstrēmākais...diezgan psihi izklausās, bet dažreiz ir tādas dusmas uz visu,ka nu...prasās izpsihoties :D

Nu un es esmu strīdējusies ar brāli, uh, neskaitāmas reizes, un viņš vienmēr nav savaldījis sevi un man reāli iekrāvis, ko es nekad nepiedošu. Lai nu kā, bet fiziska vardarbība ir pēdējais piliens.

14.05.2012 11:05 |

Abalone

4129

Reģ: 29.01.2009

Ja es dusmojos, tad nerunāju. Izskatos pēc pūpēža, kurš sapūties. :) Neko nekur nemetu un nešķaidu, bet gribās pamēģināt kā tas ir-dauzīt šķīvjus-jāsapērkas kādi speciālie dauzāmie šķīvji un jāizmēģina. :) Vīrieši arī nav gadījušies tādi ekspresīvi dusmu uzplūdā. Bija viens, kurš tiklīdz dusmojās tā mēģināja saukt mani pretīgo vārdos, tāpēc arī ātri viss beidzās.

14.05.2012 11:07 |

skaya

2728

Reģ: 29.01.2009

Sen nav nācies papsihot, bet man arī dusmas izdodas izlādēt rupji lamājoties! :D Senāk arī mēdzu dauzīt atvilknes,kas vaļā palikušas, durvis aizcirst vai mest pa gaisu, kādu priekšmetu, kas pa ceļam trāpās. Bet tādi materiāli zaudējumu nav bijuši - kaut vai dusmās, tāpat piedomāju pie lietu vērtības! :)
Attiecību sākumā mums gāja kā meksikāņu seriālā - visādas riebeklības viens otram izkliedzām, kas patiesībā sāp vēl vairāk par sadauzītu lietu. Trakākais, ko draugs izdarījis - ar krēslu ieblieza pa vannas istabas durvīm, kur tagad 2 robi palikuši! :D Pret mani roku nekad nav pacēlis - to gan nespētu piedot nekad!

14.05.2012 11:11 |

ņam ņam

12651

Reģ: 29.01.2009

vakar sapratu, ka es diezgan bezsakarīgi runāju. Nevaru dusmās pareizi noformulēt teikumus. :D Bet es neko nesitu, nedauzu un vispār maz dusmojos - ātri uznāk, ātri pāriet. :)

14.05.2012 11:12 |

René

7908

Reģ: 05.02.2011

es nejūtos te iederīga :D es vispār ar nevienu draugu nekad neesmu sastrīdējusies tā, ka būtu pilnā balsī jābļauj un jāsit pret sienu viss, kas pa rokai :D kur nu vēl iekraut otram. ak dieee, es pat pļauku tik vienreiz esmu iesitusi!
mani tas laikam nesaista - padusmojos, paburkšķu, aizeju un nomierinos.
ja draugs man kaut paceltu roku, es viņu pasūtītu. tas, manuprāt, ir nepieļaujams gājiens pat strīdoties.

14.05.2012 11:13 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

No manas puses retu reizi durvju ciršana, kāda priekšmeta mešana, bet neko nesasitot. Bet, kas pret mani bijis, pat negribas atcerēties... :(

14.05.2012 11:15 |

112

Reģ: 12.05.2012

Tāpat kā Abalone arī es mēdzu nerunāt, ja esmu sapūtusies par kādu sīkumu (kā jau tipiska sieviete :D). Tomēr tas pāriet jau pēc pāris minūtēm, jo draugam ir talants visu vērst par labu.

Kopā esam jau vairākus gadus un līdz šim nav bijuši ne nopietni strīdi, ne trauku dauzīšana. Mēs vienmēr par visu atklāti izrunājamies un tā laikam ir mūsu saticības atslēga. Abi uzskatām, ka ir jāmāk izkopt attiecības tā, lai tajās nevaldītu nopietnas nesaskaņas un mums tas izdodas.

14.05.2012 11:15 |

Paris

262

Reģ: 27.03.2012

souljagirl, kāvies ar brāli agrāk bērna vecumā vai jau tagad? Nezinu, cik veca esi, bet man šķiet, ka brāļiem un māsām tās attiecības tādas ir, ka var sakauties, līdz asararām, zilumiem, un dzīvot draudzīgi tālāk. Atvainojos, ja šis nav tas gadījums.

14.05.2012 11:15 |

Zane108

622

Reģ: 14.05.2012

Esmu spļāvusi gan uz sejas, gan uz drēbēm, situsi, spērusi (vīrietim ir bijis uzpampis deguns, zilumi), rāvusi aiz matiem. Nezinu, kāpēc man tāds niķis, kad strīda laikā viņš smēķē, parasti izrauju cigareti no mutes, un netīšām pati apdedzinu sevi.

14.05.2012 11:18 |

Miss Dee

2724

Reģ: 29.01.2009

Nu, pēdējo reizi ar brāli sakāvos pirms diviem gadiem,kad man bija 18. Tas arī bija visnopietnāk. Aizgāju arī tajā laikā no mājām pie toreizējā drauga, jo jutos sasodīti nedroša un bija bail,ka viņš pavisam mani nenosit un tad pusgadu viņš mani vispār neredzēja.Bet zini, bērnība visa pagāja vienos kašķos, puņķos un asarās. Tagad par to var pasmieties, bet sāpēt jau sāpēja gan :D tagad attiecības ir ok, jo satieku viņu labi ja 1x nedēļā. tad jau arī nav par ko kasīties. :)

14.05.2012 11:20 |

Mežāze

6219

Reģ: 01.04.2009

Kādreiz domāju, ka tāda neesmu, bet tagadējais draugs mani ir bieži izprovacējis uz trakām darbībām, jo viņam tiešām ir talants nokaitināt:D Tā nu esmu gan traukus plēsusi, gan kniebusi viņam tā, ka zilumi paliek, gan vienreiz sejā ielējusi ūdens glāzi. Traki, pašai pēc tam kauns, ka tā rīkojos.

14.05.2012 11:23 |

Paris

262

Reģ: 27.03.2012

Nu skaidrs :) vienkārši, ja strīds nav bijis pārlieku nopietns, ļaunu prātu uz brāļiem/māsām nav ko turēt, manuprāt. Man bērnībā arī tāaadi kautiņi bijuši, labi, ka mamma neredzēja :D

14.05.2012 11:23 |

Miss Dee

2724

Reģ: 29.01.2009

es jau ar vairs neturu, bet tomēr kaut kāds rūgtums sirdī par notikušo vienmēr paliks. :/
:)

vispār laba diskusija, interesanti palasīt kā meitenes strīdās :D

14.05.2012 11:24 |

Farfalla Vendetta

925

Reģ: 20.04.2012

Ļoti reti ir kāds sīks strīdiņš. Tad es vienkārši klusēju, pēc dažām minūtēm jau atkal viss ir labi. Vienreiz apvainojusies cirtu durvis, bet pat tas nesanāca, jo tās nobremzējās.

Kad biju sīka, tad psihoju, kāvos ar brāli, bļaustījos. Paliekot vecākai, sapratu, ka tas tikai visu bezjēdzīgi posta, kā arī liek izskatīties pēc histēriķes. Esmu holeriķe, bet lieliski tieku ar sevi galā. Man patīk mierīgas un harmoniskas attiecības, jo stresa jau tā pietiek ārpus mājām.

14.05.2012 11:25 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Interesanti, ka dažas meitenes ir vardarbīgas.

14.05.2012 11:25 |

Paris

262

Reģ: 27.03.2012

Zane, arī es cigaretes esmu rāvusi ārā no mutes, tas man bija bieži, jo mans draugs smēķēja un tas mani kaitināja. Esmu cigaretes slēpusi, metusi miskastē, ārā pa logu. Beigās pieņēmu viņu tādu, kāds bija :)

14.05.2012 11:27 |