vai esat to piedzīvojušas?

arī tas kuras neesat piedzīvojušas, varat teikt, ko domājat par šo lietu..

īsti neizprotu būtību , pamest cilvēku, jo nevar būt kopā... kādi iemesli?

Laikam manam bijušajam šitā bija, kad aizgāja no manis. Tāpēc ticu, ka šādas situācijas var būt. un domāju, ka tas ir ļoti smags lēmums, kurš vēlāk tomēr droši vien izrādās pareizs.

DIO,jo grūti būt kopā

DIO, nu kā, tūkstoš piemēru tak.. piem., viņš tevi sit, pazemo, mauc pa kreisi, bet tu viņu tiik ļoti mīli. Prom aiziet ir grūti, bet zini, ka vajadzētu.

ne, tas nav iemesls, iemesls ir raksturos

ak tad raksturu nesaderība? ĀĀĀ... parasti tas izpaužas, kad pēc dažām dienām parādās pareizais raksturs blakām sievietes izskatā... nu nav man 18 un 22 gadi.... nu ja cilvēks gribēs būt kopā, būs un raksturu nesaderības ir ļiekuļošana, neticu tādām lietām...

cukurvāvere, nu narkomānus, alkoholiķus, sitējus un līdzīgus frīkus, parasti pievelk ne mīlestība, bet zināmas intereses, kas beigās ceļoties pašam uz augšu pārvēršas žēlumā, kā viņš bez manis vispār izdzīvos...ir ir tāda tendence...

Mums iemesls bija manā raksturā un īsti nesaderīgajos dzīves uzskatos.

skanēs banāli, bet es uzskatu,ka vienmēr ir iespējas būt kopā. kādam no kaut kā jāatsakās, kādam kaut kur jāpiekāpjas, bet ja mīl (šī vārda vistiešākajā nozīmē), tad iespējas var atrast...ja grib....

bet kapec man jāatsakās un jāpiekāpjas ..man tas paliek par smagu

kurš saka,ka tev ir jāpiekāpjas? abiem ir jāmeklē iespējas..
ja kādam tas paliek par samgu, par gŗuti, un visādi citādi apgrūtinoši, tad neredzu tur mīlestību...

bet , ja milestība smok zem problēmu gūzmas, zem neapmierinātības utt?

dora_ dzīvo tālāk, nu neesi Tu mīlējusi to puisi īsti... dzīvo nākotnei, ne pagātnei.

es esmu mīlējusi un mīlu, bet ir lietas, kas nomāc, raksturi, atšķirīgi uzskati utt..

tad problēmas ir jārisina, nevis jāsēž un jāčīkst. tas nekad neko nedod....jautājums: ai jūs esat darījuši VISU, lai paliktu kopā?

Ko mēs zinām vai viņa mīl, vai nemīl! Pati arī tagad saprotu cik grūti ir kopā, ja visu laiku ir strīdi, raksturu nesaderība un mainīšanās - tās ir pasakas, no sākuma kaut kas labojas, pēc tam pa vecam, runāju arī par sevi. Tas tiešām ir liels darbs, ja jālauž sevi kāda cita dēļ, bet nu tā ir daļa dzīves, es domāju un ceru, ka mans draugs būs man ko iemācījis un arī autorei - ja jūti, ka nevari kopā, tad nevajag sevi mocīt.

man tieši šobrīd ir tāda situācija, ka ir tik daudz problēmu un ir arī ļoti stipra mīlestība, liekas ka vajadzētu šķirties, bet nevaru, jo bez viņa būs vēl gŗutāk...;)

par šķiršanos nemaz nav runāts nekas, bet jūtu, ka ir par smagu viss, nav spēka gaidīt viņu no komandējumiem

Es ar uzskatu, ka nav tādas nesaderības raksturos. Ja grib būt kopā, tad pieslīpējas, iziet uz kompromisiem utt. Un to dara ABI. Ja to dara viens, tad otram patiesībā ir tīri nospļauties par visu.
Man tā bija. Visu darīju, lai tikai izdotos. Piekāpos, klusēju. Rezultāts- mani piekrāpa. Piedevu. Pus gadu likās, ka paliek labāk- pateica, ka vairs nemīl un šķīrāmies.
Tagad saprotu, ka tā arī bija.
Vispār, es uzskatu, ka lai izdotos attiecības, vīrietim sievieti ir jāmīl nedaudz vairāk, nekā sievietei vīrietis. Un to es esmu redzējusi dzīvē.

Gribēju teikt- ka tā arī bija labāk, ka viss beidzās :) Es nemācēju aiziet pati, vajadzēja nelielu spērienu pa pakaļu un just, ka no manis atsakās.