Viss apnicis - pavasara depresija

Nu tad dari nevis čīksti, ja liekas, ka depresija-ej pie speciālista.

Ir brīži, kad jūtos tāpat kā tu un tam pat īsti nevajag iemeslu, vienkārši viss liekas tik slitkti utt.
Bet šobrīd man ir tāds kā "labais posms" kad dzīve šķiet skaista un viss super :)
Un ja tiešām vēlies kaut ko mainīt, tad tā arī dari, nebaidies no pārmaiņām. Es,piemēram, jau pavisam drīz pārvākšos uz UK un tas tieši mani šobrīd motivē būt priecīgai- pārmaiņas. Es protams nemudinu tevi kaut kur pārvākties, bet vienkārši padomā,kas liktu tev justies labāk un rīkojies :)

Man šķiet, pilnīgi grēks sūdzēties - ne jau visām ir tāda alga un lieliskas brīvdienas. Domāju, pāries, mums katrai uznāk tādi brīži, kad šķiet, ka gribas visu savādāk, interesantāk, bet jānovērtē to, kas ir.

http://cosmo.lv/forums/topic/113253-pavasara-depresija/

http://cosmo.lv/forums/topic/116237-pavasara-depresija/

http://cosmo.lv/forums/topic/113253-pavasara-depresija/

nesen jau bija līdzīgas diskusijas

Vispār mans pēdejā laika novērojums ir tāds- jo cilvēkam vairāk ir, jo mazāk viņš ir spējīgs to novērtēt ( te nu man ir spilgti piemēri draugu, paziņu un ģimenes lokā). Vai tiešām cilvēki nogurst no labas dzīves?

Paņem atvaļinājumu uz nedēļu divām, sakopo spēkus un izvēdini galvu,

Es jau arī cenšos sev iegalvot, ka jānovērtē tas, kas ir, bet nu nesanāk reizēm. Ja runājam par darbu, jā, ir ok alga, un jā, es te visu dienu tikai varu kaut atsēdēt un tupēt netā, bet ir garas stundas - vismaz 10 un īsti nesanāk laiks citām lietām ko gribētos darba dienas vakaros un tas man nepatīk. Zinu, ka tas ir laika jautājums, tas ir vienīgais, kas iepriecina, ka ilgi šādi neturpināsies. Galvenais, ka man ir iespējas uzsākt ko savu šajā jomā, man tiešām ir iespējas darba sakarā, bet es neko nevaru saņemties izdarīt. Nosēžu visu dienu tik netā, tā vietā lai domātu par izmaiņām, ko man pat nebūtu tik grūti veikt, bet nevaru saņemties un nedaudz baidos. Man vispār nepatīk pārmaiņas. Un man patika, ka pirms gada strādāju uz pusi mazāk un man bija tāda pati alga kā tagad, tāpēc varbūt arī apnikums ar visu , izlepusi esmu :D

Lūk, atvaļinājumu paņemt nevaru šobrīd darbā, bet ļoti gribētu.

Nezinu, droši vien ne pa tēmu, bet...
Arī es pelnīju diezgan pieklājīgu summu, kādā no bijušajām darba vietām, taču jutos vienkārši draņķīgi, lai neteiktu vairāk. Kāda jēga no lielas algas, ja jūties slikti? Tikko kā biju pametusi darbu, sajutos tā, it kā man būtu pavērusies tāda brīvība :D

Šobrīd, lai arī nepelnu tā, ka varu uzdzīvot, jūtos tiešām super! Man ir brīvais laiks vairāk , kā vajag un paspēju veltīt laiku gan darbam, gan tuvajiem cilvēkiem! :)



Lai arī teici, lai šo variantu nesaka, tomēr- Ja darbs traucē- riskē un jūties beidzot apmierināta ar dzīvi! ;)