Esmu satikusies ar dažādu tautību vīriešiem, kuriem dzimtā valoda nav bijusi angļu. Pirmos vārdus esmu iemācījusi - labdien, skaista, mīļa, kā tev iet, priekā. Pati bieži runāju krievu valodā, bet to mani ārzemnieku draugi zin labāk un atšķir vārdus - horošo, spasibo, bļad :p tos viņi ļoti labi arī pielieto.
Pati arī zināju dažādus izteicienus, bet nu visi ir piemirsušies, jo viņi jau ir bijušie. Bet attieksme pret manu dzimto valodu un krievu valodu ir vienmēr bijusi pozitīva. Ja bieži atkārtoju vienu vārdu, tad mēdza piefiksēt un jautāt, ko tas nozīmē.
Pati ļoti labprāt iemācītos spāņu un ebreju valodu, spāņu jau sāku palēnām apgūt pašmācības ceļā.
Ja apprecēšos ar ārzemnieku, noteikti vēlēšos apgūt viņa dzimto valodu vismaz sarunvalodas līmenī :)