Dāvanas no puišiem

godīgi sakot, man būtu ļoti skumji,ja mans vīrietis man dz.d iespiestu rokā zelta gredzenu kā dāvanu...es ganjau censtos izmocīt trulu smaidiņu,jo tādu dāvanu nu gan man simtu gadu nevajag....žēl būtu izmestās naudas...
es daudz vairāk novērtētu jaunas kurpes, vai kādu kleitiņu,ko es tiešām vilktu,nevis iemestu skapī putēšanai....
man nevajag ne zeltus, ne sudrabus, bet izbraucienus, ne kādas citas dārgas mantas....
labāk kaut ko mazu, lētu un no sirds...+ viņu pašu blakām šajā dienā...

Meitenēm jau puišiem nevajag dāvināt dārgas dāvanas, tas ir pašsaprotami..
Normālam puisim paliktu neērti, ka meitene iztērējusi lielu naudu priekš viņa.Ja gadās, ko dārgāku uzdāvināt, bet no sirds.. puisis atmaksā kādu daļu atpakaļ..vismaz agrāk..

:D nafig jādod nauda atpakaļ? cik tieši ? 50%? 80%?
pati vainīga,ka dāvināji dārgas lietas...
reti tizli uzskati....būs jāpasatāsta savējam....jāpiedāvā viņama tdot naudu atpakaļ par dārgajām dāvanām...:D

Es idejiski pieslejos zilbuliitei, man arī nevajag ne zeltus, ne sudrabus. Es labāk gribu kopā jauki pavadītu dienu, vakariņas kādā restorānā utt.
Ok, ja vīrietis man gribētu uzdāvināt māju, dzīvokli vai mašīnu, es neiebilstu, bet visādas citādas materiālas lietas - man nepatīk daudz lietu sev apkārt. Jo mazāk, jo labāk. Nekādas ķēdītes, gredzenus, kulonus... Es tādus gandrīz nenēsāju. Tad jau tiešām labāk jaunu kleitu!!

Ne gluži par tēmu, bet man patīk dāvināt otram to, ko viņš ļoti vēlas, un tas var būt arī ļoti dārgs. Galvenais, lai ir prieks par saņemto.

Man liekas stulbi tas, ka puisim jāmaksā kaut kas atpakaļ no dāvanas - kas tas vispār par sviestu? Kāpēc puisim ir jājūtas vainīgam, ja tu pati pirki to dārgo dāvanu. Kā saka - dāvinātam zirgam zobos neskatās - vienalga cik dārga vai lēta, bet tam, kurš dāvina pašam jādomā par dāvanu cenu, nevis nopērk dārgu, pieliek čeku klāt, lai pusi varētu paprasīt atpakaļ. Un arī meitenes puišiem var dāvināt dārga dāvanas, vai nav vienalga, kurš ko kuram dāvina, galvenais, lai prieks gan dāvinātājam, gan saņēmējam.

Jā, arī uzreiz asociācija par brālēnu, kurš ņēma mani līdzi, lai atrastu skaistu gredzentiņu, jo bija sastrīdējies ar savu draudzeni.. arī tētis mammai nopērk auskarus pēc kārtīga strīda, bet mūsdienās..pfff.. kauns paliek..

He, he... jauka taktika, atpirkties no strīda, no dažādiem viedokļiem un kopīga problēmas risinājuma meklēšanas.
Nē, man šādas rotas nevajag, jo tās tad nav pirktas no tīras sirds, bet redz ar kādu ne tik pozitīvu ieganstu. Tad jau vecis var aiziet arī pie maukām, bet sievai atnest kādu karekli un viss piedots.

Man galvenais, lai dāvana ir no sirds. Daudzi mūsdienās nemaz nevar atļauties nopirkt nez kādus tur zeltus, sudrabus. Un ja vēl ir daudz maz kopējs budžets, tad, protams, var nopirkt arī kādu noderīgāku lietu, ja vien pati sieviete to nav vēlējusies.

Palasīju diskusiju un esmu diezgan pārsteigta.
Pirmkārt, man patīk, kad man dāvina to, ko es gribu. Un ja es gribētu "lētu kosmētikas komplektu", tad tā ir mana vēlme un kaut kādu zelta kulonu man tā vietā, tikai tāpēc, ka tā ir pareizāk, man nevajag. Otrkārt, man nepatīk, ja dāvina rotas. Treškārt, kas tas par uzskatu, ka atpakaļ neko vērtīgu nav jādāvina? Tu gribi, lai tevi novērtē un dāvina dārgas dāvanas, jo tu esi tā vērta (saprotu, ka šajā gadījumā vērtība tiek mērīta šādi), bet otru novērtēt nav nepieciešams? Njā... Es šādā gadījumā ieteiktu tikt galā ar savu pašvērtējumu, lai nevajadzētu savu vērtību mērīt kosmētikas komplektos vai zelta ķēdītēs. Un tad var būt uzradīsies arī tas, ko sauc par dāvināšanas prieku - nebūs nepieciešams visu mērīt naudā, bet gan priekā, ko dāvana rada saņēmējam.

Ļoti piekrītu Librai.

Man pašai nepatīk zelts, tāpēc zeltu man neviens nedāvina. Bet dāvanas tiek vienmēr tādas, kādas vēlos. Reizēm gribās to pārsteigumu, bet vīrietim ir ļoti labs pamatojums-es pati reizēm nopērku kaut ko tādu, kas man galu galā nepatīk, kā lai viņš pērkot zina, ka man patiks, tāpēc a) man tiek nauda vēlamajai precei b) braucam kopā izvēlēties vēlamo. :)

forša diskusija
ar mani ir tā,ka es mēdzu pati no kaut kā atteikties un uzdāvināt savam vīrietim ko ļoti īpašu, bet viņš to prot novērtēt un tad man ir dubults prieks,kad es palutinu viņu un viņš mani :)

sākumā bija tā,ka viņš centās dāvināt man smaržas,bet pirmās smaržoja vienādi un gandrīz tāpat kā viņš :D
ar laiku uzzināja,kuras ir manas mīļākās un dāvina tādas :)

gadadienā bija romantika,nevis mantas, bet dāvanas viņš cenšas ļoti izdomāt, ko,lai paliek pie manis.

mani visvairāk iepriecina mazie nieki,ko viņš sadomā,tie mani aizkustina ļīdz sirds dziļumiem :)

Man nedāvina zelta rotaslietas un patiesībā es to nemaz nevēlos, man patīk cita veida dāvanas un pārsteigumi.

Maneejais gan davina dargas davanas, bet vienalga visvairaak man patiik, kad vienkarsha dienas ierodas maajaas ar manu miiljaako ziedu pushki, tapat vien, nevis svetkos... nesen bildinaja ar zelta gredzenu ar dimantinjiem, eh, man ir paveicies ar vinju.

Ja tieši par zelta rotaslietām, man tādas nekad neviens nav dāvinājis.
Man nepatīk zelts. Ja man puisis uzdāvinātu zelta ķēdīti, auskarus u.c. tad es nebūtu īpaši laimīga. Protams, pateiktu paldies un būtu buča no manis, bet tās rotaslietas noliktu pie citām mantām, kuras nelietoju un viss.
Ja nu kādā nebaltā brīdī būtu, ko uz lombartu aiznest :D Bet nedomāju, ka tas ir labs iemesls, lai dāvinātu tādas rotas.
Man nevajag arī briljanta gredzenus, daudz vairāk priecātos par jaunu laptopu, Iphonu vai ko tamlīdzīgu :)
Bet par dāvināšanu kā tādu, mūsdienās tas ir mainījies. Dāvanas vairs nenāk īsti no sirds, netiek pietiekami piedomāts.
Bet atzīšos - pašai arī ļoti nepatīk meklēt dāvanas. Priecājos, ja kāds cits to var izdarīt manā vietā.
Izņēmums, ja zinu kāda cilvēka tā brīža sapni un varu to piepildīt. Tad gan ir liels prieks un gandarījums. :)

Man draugs vienmeer daavina veertiigas un skaistas daavanas. Pagaajusajaa dzimsanas dienaa uzdaavinaaja ljoti skaistu Swarovski kakla rotu un auskarus, gadu pirms tam - riteni. Taa ka par sava drauga izdomu un daavanu kvalitaati nevaru suudzeeties. Arii ne uz sveetkiem vinjs man sad tad kaadu miilju niecinju uzdaavina. :)

Nez, man jau arī liekas, ka vīrieši vairs necenšas tik ļoti dēļ sievietēm. Es varbūt esmu īpašs gadījums, bet puišus esmu satikusi daudz un neviens pirmajā randiņā nav pacenties uzdāvināt ziedus, un vispār bez īpaša iemesla esmu saņēmusi pāris reizes savā dzīvē ziedus no puišiem, tas protams nav mainījis manu viedokli par vīrieti, taču tagad tā padomājot liekas skumīgi, nemaz nerunāsim par zelta izstrādājumiem. Priecē protams, ka dāvina sievietēm rotaslietas. Tomēr nav dūmu bez uguns, arī sievietes ir mainījušās, un par sevi varu teikt, ka esmu bijusi muļķīte ar savu "nevajaģ" bet to jau sāc saprast vēlāk, kad vairs neko nedāvina un necenšas.

es nezinu, no viedokļa, vai dāvina dārgas dāvanas, man grūti spriest, jo es vienmēr esmu teikusi, ka man nav vajadzīgas dāvanas, kas ir tiešām dārgas, tikai ķeksīša pēc, jo "vīriešiem taču tā jādara", bet runājot no aspekta, vai vīrieši piedomā pie dāvanām - man ir gadījušies tikai tādi labie kadri un arī šobrīd no puiša saņemu pārdomātas, jaukas, vajadzīgas mīļas dāvanas, arī rotaslietas :) nezinu, kam man pateikties, bet tādā apzinīgā vecumā attiecībās nekad neesmu saemusi plīša mantiņas ar Il ove you tekstu vai kaut kādas tamlīdzīgas muļķības.

Par vīriešiem kopumā nevaru teikt, jo jau ilgu laiku esmu kopā ar vienu puisi un draudzenes arī nelielās, ko vīri/draugi viņām uzdāvinājuši.
Man pašai dārgas dāvanas nepatīk saņemt, mans draugs to ir sapratis, un man pašai ir vieglāk, kad tiek saņemta dāvana. Neteiktu, ka bieži saņemu dāvanas tāpat, bet par uzmanības trūkumu nesūdzos. Man pietiek, ka rūpējas ikdienā par mani, mūsu attiecībām. Man patīk pašai veikt palielus pirkumus, piekrāt vai iztērēt kādu daļu no savas algas, nekā manta vnk tiktu uzdāvināta, lai arī tas ir patīkami. Saderināšanās gredzenu gan gribētu saņemt gaumīgu :)
Apgalvojumam, ka meitenēm vīriešiem dārgas dāvanas nav jādāvina, nepiekrītu. Es vēlos pasniegt dāvanu līdzīgā vērtībā, kā pirms esmu saņēmusi.
Meitenēm varbūt šķiet, ka puiši nav vairs tik uzmanīgi, ka nepērk dāvanas un puķes, bet daudzi taču meitenes visur kur aizved, par degvielu naudu neprasot, našķi nopērkot, utt.

Tā kā man ir ilglaicīgas attiecības, tad par saņemto dāvanu kvalitāti un oriģinalitāti nevaru sūdzēties :) Mans vīrietis mani ļoti labi pazīst un vienmēr pamanās uzdāvināt pārsteidzoši gaumīgas un tādas... smalkas dāvanas, lai gan pats saka, ka maz orientējas tādās lietās.
Domāju te viss ir stipri atkarīgs gan no paša vīrieša, gan attiecību kvalitātes un ilguma, gan arī, protams, finansiālā stāvokļa. Un, protams, jāpiekrīt arī tam, ka "dāvinātam zirgam zobos neskatās", ja vien tas "dāvinātais zirgs" nav vienmēr lēts vistiešākajā nozīmē, ja vīrietis spēj finansiāli nodrošināt ar dārgākām dāvanām.
Galvenais, lai dāvanas ir patiesas un pārsteidzošas, jo tās taču ir "dāvanas"! Man pat vairāk patīk saņemt to pārsteigumu nevis pašai dot mājienu par to, ko gribētos ;)
Ja runā tieši par zeltu, tad zeltu vismaz vienreiz, bet būtu jāuzdāvina vismaz cieņas un ieguldījuma pēc (attiecas tikai uz ilglaicīgām attiecībām), jo zelts tomēr ir vērtība. Kaut gan personīgi man, piemēram, vairāk pat patīk citi dārgmetāli un dārglietas, tāpēc pilnīgi noteikti negribētu, lai man dāvina tikai zelta rotaslietas...

Neko nedāvina...

Manējais dāvina man rotas 1x gadā, vai 1x pusotrā, bet tad gan tā rota maksā vairākos ciparos. Mani īpaši neuztrauc dāvanas vai pukes.

Ja, esmu sanemusi zelta gredzenu no si briza drauga :) Nakamo gaidu bildinajuma hahahaa :D
Daleji piekritu, bet tas, manuprat, saistits ar visu vertibu mainu. Tagad sievietes pasas sevi spej itin labi nodrosinat, tadel pasas sev vairak spej atlauties.
Tad nu viriesi tadel uz to neiespringst.

Es gan uzskatu, ka sava sieviete ir jalutina. Bet ari jaskatas no apstakliem, ja virietim tiesam lidzeklu maz, tad nav jagaida nezkadas davanas, tas ir normalas. Un daudz vairak nozimes davana no sirds, nevis darga zelta kaklarota, kuru iegadajusies viriesa vieta vina asistente (true story) !