Dāvanas no puišiem

Nu manējais man nedāvina neko uz kopā būšanas gadadienām, bet dz.d. un v.d. gan saņemu to kas kārots, bet ja nekas nav bijis kārots, tad zeltu... :D

Manām draudzenēm un paziņām svētos un jubilejās no puišiem top dāvana ir zelta/sudraba auskari ar gaiši rozā/ziliem akmentiņiem, visi ka sarunājuši. :D

O, man patīk kā tu to pateici! Tiešām, agrāk puiši centās krāt gredzentiņam, aprocītei, kuloniņam (atceros savus pusbrāļus), tagad kaut kā viss nonivelējas, paklausoties par to drazu, kuru meitenes ir priecīgas saņemt.

Manējais dāvina naudu, es pasaku summu, cik ma nepieciešams, lai realizētu konkrēto vēlmi (ok, es saku, tāpat vairāk, nekā vjag) , viņš parasti kādus 20-30 procentus vēl piemet, tā teikt, pārstegumam! :D

Es domāju, ka ne jau katrs studentiņš var atļauties mīļotajai dāvināt tādas greznumlietiņas, finansiālais aspekts tur noteikti spēlē. Kā arī, manuprāt, agrāk (nezinu, cik ļoti agrāk Tu biji domājusi, taču es par laiku vismaz ~20 gadus atpakaļ) cilvēki bija pārliecinātāki savās attiecībās, savās otrajās pusītēs.. Ja neesi pārliecināts un nepelni tā, lai iztērēto dāvanai nemaz tā īsti nepamanītu, tad diez vai dāvināsi ko dārgāku. Kā arī... sievietes ir citādākas. Vismaz tās, ko es redzu apkārt. Nav vairs tā mīļuma, lepnuma par savu vīrieti, gaidīšanas, priecāšanās... būšanai Sievietei, jā. Viss ir kļuvis tāds ikdienišķāks un parastāks, arī dāvanas.

Par savām attiecībām gan tā nevaru teikt, jo, par laimi (tfu, tfu, tfu) vienmēr saņemu pārdomātas un labas dāvanas, tā kā ir vēl Tavā izpratnē normāli vīrieši arī. :D

Jā, arī uzreiz asociācija par brālēnu, kurš ņēma mani līdzi, lai atrastu skaistu gredzentiņu, jo bija sastrīdējies ar savu draudzeni.. arī tētis mammai nopērk auskarus pēc kārtīga strīda, bet mūsdienās..pfff.. kauns paliek..

Salomē, šī diskusija vairāk domāta ilgākām attiecībām..
attiecību sākumā arī būtu neērti, ko tādu saņemt :D

Less, nu ja pašas sievietes te forumā atzīst, ka ir normāli randiņu periodā maksāt uz pusēm, tad nafig čalim iespirngt uz pārdomātām, vērtīgām dāvanām? Tāds lētais variants, ka turies! :D

Godīgi? Neesmu saņēmusi ne zelta rotaslietas, ne dimanta gredzenus, un kā par brīnumu par nemaz nepārdzīvoju.
Toties par manām mīļākajām smaržām,ko saņēmu no viņa, biju gatava visu pasauli apskaut aiz laimes.

Nu pirmajos mūsu kopīgajos Ziemassvētkos saņēmu zelta gredzenu, un šogad uz dzimšanas dienu zelta auskarus, ā un mans bijušais un mans tagadējais uzdāvināja zelta rokassprādzes uz maniem 18, bet tik lielas dāvanas nav bijušas tikai gada jubilejās, tad vai nu izdomājam kaut ko kopīgi vai dabūju ko citu, ko es esmu vēlējusies.

Man jau liekas, ka gada jubilejās nav kaut kādi baigie zelti jādāvina, lai vismaz paliek dzimšanas dienām. :)

Uj, man draugs dāvina samērā dārgas dāvanas - smaržas, rotaslietas vai ko citu, kas tajā brīdī man vairāk vajadzīgs :) Vienmēr viss pārdomāti un mīļi. Tā jau dikti jauki, tikai pašai uz jubilejām jāmēģina turēt līdzi, citādāk nepatīk man, ka viņš man tik daudz dāvina, bet es tik kādu nieciņu...

Less, bet es par to arī runāju.. man daudzi vīrieškārtas draugi ir teikuši, ka ir attiecībās tikai tāpēc, ka tā ir ērti, ir kas mājās, ir sekss utt.. bet nākotnē to meiteni tik ļoti neredz un tad nu dzīvo ntos gadus kopā un meitene tik gaida bildinājumu, kuru diez vai kādreiz sagaidīs. Reāls (un skumjš) gadījums. Viņš gan viņai visu ko dāvina, taču, piemēram, ceļojumos vairāk izvēlas braukt ar saviem draugiem..

Nē,nedāvina zelta rotas,jo man riebjas zelts.Riebjas un ja uzdāvinātu zelta rotas,tāpat es viņas nenēsātu.
Ir dāvināts ļoti īpašs sudraba gredzens,kuru es ļoti vēlējos,bet necerēju,ka dabūšu,jo tas principā ir tikai vīriešu gredzens.Un sudraba auskari ir dāvināti.Taču,es esmu saņēmusi arī saldumus vai biļetes uz koncertu un tās lietas man šķiet tik pat vērtīgas.
Es neuzskatu,ka uzdāvināto rotu daudzums norāda uz attiecību kvalitāti vai puiša cenšanos meitenes labā.Taču,iespējams,mana problēma ir tā,ka es neesmu tik vājprātīgi tendēta uz materiālām lietām.Man daudz vairāk nozīmē tas,ka puisis atceras mani apsveikt dz.d. vai atceras,ka mums paliek gads un tāpēc aizejam īpašākās vakariņās utt.Man vairāk nozīmē tas,ka viņš atceras,cik ļoti man garšo lakrica un atstepj man lielu paku ar to.

Meitenēm jau puišiem nevajag dāvināt dārgas dāvanas, tas ir pašsaprotami..
Normālam puisim paliktu neērti, ka meitene iztērējusi lielu naudu priekš viņa.Ja gadās, ko dārgāku uzdāvināt, bet no sirds.. puisis atmaksā kādu daļu atpakaļ..vismaz agrāk..
Man aŗī bija viens puisis, kuram bija jāmāca, ka viņam jāmaksā par vakariņām, jo meitenes tā jau mazāk pelna par viņiem.. Beigās izšķīros, jo apnika auklēties.Prātiņš kā 13 gadīgam puisim, kas iemīlas kā tīnis un domā, ka ir lielā mīlestība, kaut vai es viņu nemīlēju.. Pašai kauns, ka biju ar tādu, bet pēc pirmā iespaida pat nepateikt.. laikam mašīna vainīga..

Runājot par sevi, tad man nav vajadzīgs vīrietis, kurš necenšas manis dēļ, bet šai centībai jābūt dabīgai nevis samākslotai.
Parasti dāvanās saņemu dāvanu kartes, zelta rotas, labus dzērienus, puķes, smaržas.
Vīrietim pašam jājūt ko dāvināt.

Normāls puisis, Salomē, aizbrauc kopā ar draugiem nevis meiteni.. :D sasmējos, bet skumīgi..

man jau liekas, ka tagad tā sabiedrība ir tāda.. nu es nezinu... skatos uz meitenēm sev apkārt un nākas secināt, ka daudzas uzskata, ka viņām pienākas briljantu kalni par to vien, ka viņas vispār ir pagodinājušas cilvēci ar savu eksistenci un ka visiem pasaules vīriešiem tādēļ būtu jāmetas viņas lutināt. tai pašā laikā pretī viņas nedod neko, daža laba vēl i atļaujas pārmest, ka dāvana nav pietiekami dārga vai tāda, kā viņa vēlas. Varu piekrist Salomei par to, ka sievietes arī vairs nav tādas kā agrāk. To es spriežu pēc tā, ko redzu apkārt un nereti arī šai pašā forumā.

manējais ar dāvanām īpaši neizceļas, bet ja dāvana tiek pasniegta, tad tā vienmēr ir pārdomāta un tajā ieguldīts ārkārtīgs mīļums un visa dvēsele, nevis vnk nopirkti kaut kādi auskari un viss. es nemaz tādu vēlmi pēc baigajām dāvanām neizjūtu, jo ļoti jūtu, ka viņš rūpējas par mani un strādā pie mūsu attiecībām, bieži izdomā mazus, mīļus pārsteigumus, kas nav gluži dāvanas, bet parasti ļoti iepriecina un liek justies novērtētai.

Ja man pēc strīda katru reizi mestos dāvināt auskarus, man būtu sajūta, ka no manis mēģina atpirkties.

ewwwi, bet kāpēc gan ne? Ja es esmu šajā pasaulē, kāpēc man izlikties zemākai par zāli, ja es gribu baudīt dzīvi? Galu galā, kas sunim asti cels, tas ir pimkārt! Otrkārt, man nav jābūt, nezinu, Nobela prēmijas lauerātei vai izlikties par ideālo sieviete, es esmu tāda un viss un lai viņš tagad protās, ja ir mani izvēlējies!

tikko atnaacu no skolas ieradziiju, ka uz galda staav pukju pushkjis un pacinja. pacinjaa bija graamata, kas, manupraat, pat ir vnk iesietas lapas no 20 gadu veciem zhurnaaliem. (l) es biju tik paarsteigta, jo kad to graamatu ieraudziiju graamatniicaa man bija zheel vinjai naudu.. un sodien nav nekaada iipasha diena. (l)
man vairaak noziimee tas, ka cilveeks ir veeleejies iepriecinaat, nevis pati daavana. bet uz noziimigiem datumiem tomeer gribas sanjemt kko iipashu, ar pash ceptu kuuku man nepietiktu :D

Man nepatīk tas teikums, ka meitenes ir vairāk vērtas nekā lēta kosmētika, jo uzskatu, ka meitenes/ sievietes vērtību nevar novērtēt ne mantiskā, ne naudas izteiksmē.
Kad nebijām precējušies, vīrs man nedāvināja nekādas dārgas dāvanas. Vienīgi - dzimšanas dienā uzdāvināja mibilo telefonu, bet es neteiktu, ka šī dāvana man sagādāja prieku. Prieku man sagādāja tādas dāvanas, ka medus burciņa, kad biju slima, ar novēlējumu, lai drīzāk veseļojos, izlase ar biezpiena sieriņiem - pa vienam no visiem "Kāruma" veidiem (zināja, ka tie man ļoti garšo), zobubirste ar uzsietu bantīti Ziemassvētkos (jo pirms tam teicu viņam, ka nevaru palikt viņa mājās pa nakti, jo man tur nav savas zobubirstes), ziedu pušķis ar tik daudz puķēm tajā, cik dienas nebijām redzējušies (biju uz ilgāku laiku laukos pie vecākiem) u.c.
Ā, un vēl kā dāvanu universitātes izlaidumā - kopīgu ceļojumu uz Romu..
Rotaslietas līdz laulībām man netika dāvinātas, pirmā rotaslieta, ko vīrs man pasniedza, bija saderināšanās gredzens.

Es neuzskatu,ka uzdāvināto rotu daudzums norāda uz attiecību kvalitāti vai puiša cenšanos meitenes labā.Taču,iespējams,mana problēma ir tā,ka es neesmu tik vājprātīgi tendēta uz materiālām lietām.Man daudz vairāk nozīmē tas,ka puisis atceras mani apsveikt dz.d. vai atceras,ka mums paliek gads un tāpēc aizejam īpašākās vakariņās utt.Man vairāk nozīmē tas,ka viņš atceras,cik ļoti man garšo lakrica un atstepj man lielu paku ar to.

es varētu tev par šo piekrist, man ir līdzīgi.

Meitenēm jau puišiem nevajag dāvināt dārgas dāvanas, tas ir pašsaprotami..
Normālam puisim paliktu neērti, ka meitene iztērējusi lielu naudu priekš viņa.Ja gadās, ko dārgāku uzdāvināt, bet no sirds.. puisis atmaksā kādu daļu atpakaļ..vismaz agrāk..

tu patiešām tā uzskati? tātad pēc tavas filozofijas vīrietim ir jānober tevi ar dārgām dāvanām, bet tu tajā pašā laikā vari neko nedāvināt vai dāvināt lētus sūdus, bet, ja iznācis kaut ko dārgāku nopirkt, tad viņam jāatdod nauda atpakaļ? es pareizi sapratu?