man arī labu laiku bija šī sajūta...visas druškas prom Rīgā un es esmu te...puisis , darbi abiem, bet kad sāku domāt par to,tad nu gan man to Rīgu neprasās...sākās visādi plāni un domas par nākotni, tad tagaad gaidot to realizāciju, nemaz nav laika domāt par tādām problēmām.
pat bieži vien ejot pa ielu pastaigāties, es varu nopūsties un nopriecāties,ka mums te ir daudzmaz kluss, un tīrs, nav tās bikstīšanās, grūstīšanās utt...ar katru brīdi, mana pilsēta man patīk aizvienvairāk..laikam veca palieku.:D