Cilvēkiem ir tieksme novērtēt to, kas ir tikai tad, kad jau pazaudēts. Es arī piederu pie šīs kategorijas dažreiz, izņemot attiecības. Protu novērtēt to, ka esmu kopā ar savu īsto mīlestību, par ko esmu pārliecināta, pirmais puisis man, es viņam pirmā, attiecības ir lieliskas.
Lai nenodzistu `uguntiņa` un turpinātos šī `ķīmija`, attiecībās ir jāpiestrādā abiem, jāprot ir runāt, komunicēt un būt pilnībā atklātiem vienam pret otru - tad arī, manuprāt, šādas domas par citiem vīriešiem prātā nenāk. Un ja kas tāds ir, tad noteikti kaut kas nav kārtībā starp mīļotajiem. Pilnībā piekrītu Spotorno visā. Man šķita, ka esmu vienīgā, kura ir tādās domās par attiecībām un jūtām.
Tas, ka cilvēki ir attiecībās, nenozīmē uzreiz, ka arī fantazēt ir aizliegts un iztēloties kādu nevainīgu romānu ar kādu citu. Tās ir fantāzijas, sapņi un domas, kuras nevienam nav jāstāsta, ja negrib. Un par tām nevar justies slikti, piemēram, ja sapnī seksojies ar kādu citu vīrieti, nākamajā rītā tak neiesi pie sava mīļotā un neteiksi - ak dievs, piedod man, es tevi sapnī nokrāpu! Arī vīrieši fantazē, ikviens to dara. Protams, viss atkarīgs no cilvēka un tā, kādas ir attiecībās. Es parasti piemērus saku par tādām attiecībām, kurās viens otru no sirds mīl un nekad nekrāptu, pilnībā uzticās viens otram un nesaskata kādu citu labāku par jau esošo.
Es arī neuzskatu, ka visi krāpj. Tavā gadījumā, Keiko, ja tik ļoti gribējās zināt, kā būtu ņemties ar citu vīrieti jau pirms kāzām, tad nevajadzēja nemaz arī precēties. Un vīrietis cūciski izturējās, lieloties par to, ar cik daudzām ir pārgulējis. Nelauzi galvu par tādu nieku kā pagātne. Labāk priecājies, ka esi TAGAD UN TE kopā ar savu vīrieti. Un esi pateicīga, ka viņam bijusi vēl kāda partnere gultā, nevis viņš ir bijis narkomāns. Vai tiešām cita sieviete tik daudzus gadus atpakaļ ir tas trakākais?
Fantazē kādreiz, ja jau tik ļoti gribas zināt.