Pirms iemilejos sava 2 gadu attiecibu ex, pirms tam man bija 2 gadi-trali vali ar vienu puisi,nu jau var teikt-virieti. Mums bija nenormala dzirkstele,kaisle to ari apgalvoja vins,kad pirmoreiz iepazinamies. Balles peeraamies,njeemaamies(no sex!) jutaamies ka apreibusi... Katru reizi,kad tikamies. Bet... neko nopeitnu vins negribeja,tad teica,ka kjiselis galva blaa blaaa....Tad kad man jau bija attiecibas, vins jautaja kada balle,kur esmu un draudzene pateica,ka man ir attiecibas,forsas utt... Vins esot teicis-kapec man sach... garstavokli. Velak sanjemu vestuli, ka esot bijis mani samilejies un esot baidijies kaut ko,teiksim ta,biidiit... Bet ne par to stasts.
Uzzinaju, ka vinjam ir meitene. Vins gribeja taja pat laika,satikt mani,zinot,ka atkal esmu briva.Neesmu no tam,kas tiekas ar aiznjemtu,pateicu nee, zinu,ka Tev ir draudzene, pret vinju tas nebutu godigi...
Un ko domajat-sanjemu no draudzenes sms,ka vins tikko ir aprecejies un sieva jau 5 meenesii... Satikusies jau pirms gada,delj vinja aizgajusi no vira....
Kur ir mana stasta morale? KAPEC vins mani mekleja? Ja zinaja,ka bus tulit tulit virs un tevs!Man tas liekas tik cuuciski pret mani un vinja sievu,kas gaida mazo!
Protams,nobira shoka un ilgu asara,jo nezinu kapec,pret vinu man nepariet ta dzirskts,laikam kkur ieksa cereju,ka REIZ busim kopaa... Un shaustu,kapec satiekot meiteni viena ballite vins izvelejas vinju, ne mani! Nu kapeec ta notiek?! Jo zinu,ka vinjam nebiju vienaldziga. Laikam gadiem ejot, liktenis saliek visu pa vietam...
Vai Jums ar ir kads skelets skapi,ko nevarat aizmirst?
1668
