to member
no pieredzes, man māsīca ne mazpilsētā gluži, bet ne arī no lielpilsētas, skolas laikā bija ļoti erudīta, dotības uz valodām, gribēja mācīties tās un ceļot vai par tulku strādāt dažādās valstīs utt.
realitāte šobrīd- divi super sīči ( 9 un 7 gadi), pašai pie trīsdesmit, precējusies, bet ik pa laikam dzirdam, ak vēlētos šķirties, bet darbs- meklē kā traka, strādā kā traka, par pārdevēju, jo gali jāsavelk kopā un dzīvot vajag i sev, i bērniem.
man nav pieticis dūšas pajautāt viņai vai ir laimīga, bet.. atbildi man liekas es zinu jau 100% droši no viņas acu skatiena.
nepareizās izvēles nepareizajos laikos, ja runājam par viņas sapņiem tad un tagad.
nespried vispārīgi, kad kāds tev stāsta par konkrētu situāciju.