man šķiet, ka atsevišķām lietotājām kā dadzis acī ir cilvēki, kuriem ambīcijas un vēlme pilnveidoties saglabājuies arī vidusskolu beidzot. Uzmini un Gurri - lai jums izdodas sasniegt savus mērķus :) Suņi rej, karavāna dodas tālāk.
ar vidusskolas kursa biedriem daudzi joprojām esam ļoti labos draugos; vismaz reizi gadā vairums satiekamies (vidēji 20 no 26). Visā visumā zinu, ko kurš dara, kur mācās vai nemācās un kam bērni :D
Man tēmai atbilstošākā būtu pamatskolas pieredze. Par sevi - beidzu gana elitāru Rīgas pamatskolu, un izvēlējos kontaktu ne ar vienu no klases biedriem nesaglabāt. Galvenais iemesls - liela daļa bija diezgan slikti audzināti, izlutināti bērneļi, kuriem brenda drēbes bija svarīgākas par smadzeņu saturu. (slikti audzināti - ar zemām morāles normām) Nu - kā jau vairumam jauniešu :D
Baigi neinteresējos par to, kur un kā kādam iet. Par tiem, kuri dzīvo un darās uz priekšu, sanāk ik pa laikam uzzināt no facebook'a un tā. Pāris cilvēki manās acīs ir uz panākumu ceļa, kas neaprobežosies ar ģimenes ligzdu vien. (Un šeit man, lūdzu, nepārmest; tas ir subjektīvs viedoklis; mājsaimnieces karjera man nešķiet saistoša vai kkas pārmērīgi grūts; tie, kas neko vairāk nevēlas - ok; bet neviens mani nepiespiedīs to uzskatīt par kko vienlīdz "būtisku" maģistra grādam reālā nozarē manā individuālajā mērvienību skalā.)
Arī manā paziņu lokā ir cilvēki, kas pabeiguši to pašu vidusskolu, nodibinājuši "laimīgo" ģimeni un dzīvo member dievinātajos laukos. Lieki piebilst, ka pārbāztajās galerijās redzamās bildes neveido nekādu idillisko ilustrāciju - sejās manāmas alkohola ietekmes atstātās pēdas, un acīs nav mirdzuma, kas liktu noticēt, ka jauniete izauklēs to bēbi un nu tik ies studēt.