Ar draugu esmu kopā jau vairākus gadus,bet pa vidu tam visam ir bijušas šķiršanās,pirms četriem mēnešiem atkal sagājām kopā,teica,ka ir sapratis,ka esmu vienīgā īstā un bla bla,mīlot baigi mani. Nesen uzzināju,ka viņš vēlas ar mani dibināt ģimeni,bērnus un t.t. Bet,manuprāt,es esmu par jaunu,lai par to vel domātu (man 20,viņam 23). Nu,ne jau tagad viņš to grib,bet aptuveni pēc 2 gadiem. Bet,manuprāt,at to laiku es vel gribēšu pa pasauli skriet,nevis kaļasku stumts pa ielu un sēdēt mājās ar nepabeigtu izglītību. Gribu izmācīties,dabūt labu darbu un pēc tam tikai domāt par ģimeni,nevis visu atstāt pusratā un tad strādāt par pārdevēju vai apkopēju,bet viņš laikam jau to nesaprot. it kā ju viņam ir patstāvīgs darbs,arī labi atmaksāts,bet tomēr nevar jau zināt,varbūt pēc pāris gadiem pacels asti uz aizies prom un tad es palikšu tā zaudētāja. Nezinu ko lai dara,padoties vai turēties pie saviem principiem. It kā jau arī es puisi nemaz nemīlu,kaut kā tās jūtas sāk zust,bet arī bail šķirties,ja nu šī ir mana vienīgā iespēja nodibināt normālu ģimeni,jo puisis tiešām ir ļoti labs pret man,viss tikai man un ne citiem.
Tiešām nezinu ko,lai iesāk,viedokļus lūdzu?!
96
