Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

kompulsīvā pārēšanās

 
Reitings 893
Reģ: 17.01.2011
Es pat īsti nezinu, ko vēlos dzirdēt un panākt ar šo tēmu, bet nu tomēr!
Tātad, viss sākās jau bērnībā un turpinās vēl joprojām. Cik atceros, man bija tikai 4 gadi, kad sāku pārēsties, pie vainas bija vecmamma, kura man gatavoja visu un jebko, ko pēc tam lika apēst. Būdama maza, es nesapratu, kas tad īsti ir sāta sajūta.. Neatceros sevi kā apaļīgu, bet apkārtējo un tuvinieku komentāri saka ko citu.. Tā gadu gaitā šī pārēšanās turpinājās, līdz tā kļuva par manu atkarību, bet tajā pašā laikā - lielākajām bailēm un nožēlu. Pēdējo mēnešu laikā tas viss mani vienkārši "izēd" no iekšienes, tā sajūta, kas seko pēc tam, tā vainas sajūta, gribēšana sevi sodīt.. Brīnums, ka nav problēmas ar svaru, kuras visticamāk gadu laikā parādīsies.
Ehh, ko tik neesmu mēģinājusi darīt,kā tik neesmu mēģinājusi sevi atturēt no ēdiena, šī iekšējā balss uzvar un tā vienmēr. Katru rītu pamostos ar domu, ka, nu, šodien pateikšu nē un atturēšos! Bet še tev - vakarā atkal sanāk pierīties kā cūkai, kaut arī pa dienu viss bijis kārtībā, pat nebija tādu domu. Kā es ielieku mutē ēdienu, es nevaru apstāties, man vajag vēl un vēl. Esmu pat domājusi par vemšanu pēc izdarītā, bet tomēr kaut kas mani attur,- laikam vēlme laboties, kas diemžēl nav tik stipra, lai to īstenotu. Es dievinu ēst vienatnē, jo tad neviens man neko nespēj pārmest, kaut arī pārmetu pati sev.
Ak Dievs, ja vien kāds spētu saprast, cik izmisusi esmu.. :(
28.04.2012 22:01 |
 
Reitings 1007
Reģ: 10.02.2012
Ja Tev no tā vieglāk - te vairākkārt ir bijušas identiskas diskusijas un ne Tev vienīgajai tādas problēmas. Man palīdzēja pastāstīšana draudzenei.
28.04.2012 22:06 |
 
Reitings 394
Reģ: 26.08.2010
Hmmm... nu ja jau tu eed tik traki kaa te raksti, tev nevar nebut problemas ar svaru utt!!
Man liekas, ka aptiekas noteikti butu jabut kada veida tabletem kas rada -saata sajutu un nodzen trako apetiti!!;) Ar tik traku eesanu izstaipiisi kungi un tad ar katru reizi ar vien vairak gribesi est!
28.04.2012 22:07 |
 
Reitings 893
Reģ: 17.01.2011
MISS, nav problēmas ar svaru. Protams, ir apaļumi, bet pret to nav pretenziju. Un runājot par tabletēm, kas rada sāta sajūtu - brīžos, kad esmu gatava apēst visu, mani neinteresē, vai esmu paēdusi vai nē, ka tik kaut kas mutē..
28.04.2012 22:09 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
ja nav probleemas ar svaru, neesi aizdomaajusies, ka tavam organismam taa paartika, ko eed, ir vajadziiga? un pierijies vakaraa tieshi taapeec, ka pa dienu neesi uznjeemusi organismam vajadziigaas kalorijas. varbuut tev ir aatrs metabolisms un tev nav jaajuutaas vainiigai par to, ka tev vajag tikai salaatlapu pusdienaam, lai justos paeedusi. mans apeestais daudzums liidzinaas ogljracha pusdienaam nevis daamas maltiitei un parasti daudzas sievietes mani kritizee - kaa tu to vari eest, kaa tev lien viss tas iekshaa, paliksi resna, kad pasuuti eedienu, neizskaties peec meitenes utt. un zini kaapeec vinjas taa saka? vinjaam skauzj, ka varu eest visu un buut slaida.
28.04.2012 22:16 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
labojums - nevis vajag, bet gan nevajag salaatlapu. sry
28.04.2012 22:16 |
 
Reitings 893
Reģ: 17.01.2011
krista, nedomāju, ka tie draņķus, ko parasti ēdu ir vajadzīgi manam organismam :( . Man slikti paliek iedomājoties kaloriju daudzumu, ko pa vakaru ēdu. tās ir 3000kkal, ja ne vairāk. Šausmas!!!
28.04.2012 22:19 |
 
Reitings 893
Reģ: 17.01.2011
tb tie draņķi
28.04.2012 22:20 |
 
Reitings 1007
Reģ: 10.02.2012
Nezinu, kā mirracle, bet , kad man bija tāds baigais kompulsīvās ēšanas posms, tad , tā kā lielāko daļu dienas pavadu cilvēkos, man bija šausmīgs kauns, ka kāds redz, ka es ēdu, nevis neveselīgi vai vairāk kā vajadzētu, bet vispār, ka ēdu, tādēļ pa dienu neko vai minimāli, bet mājās (arī, kad citi neredz), pārēdos, jo sātu vispār nejutu. Tad tiešām pieēdos un attapos tikai tad, kad jau jāšausta sevi, ka tā izdarīju un kārtējo reizi nākamajā dienā taisīju 'ūdens dienu' , un tad atkal riņķis sākas no gala.
28.04.2012 22:25 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
nu es dienaa iztukshoju ap 5 skaardeneem kolas, 3-4 bezalkaholiskaa alus, grauzju bekona grauzdinjus un elljaa ceptas cuuku aadinjas, plus eedu vakarinjas,pusdienas, brokastis un veel pamanos naktii piecelties uztaisiit siermaizes. man ir 28 gadi un svars nedaudz zem normas. cukura liimenis un paareejie raadiitaaji ir ideaali. domaaju, ka mana eedienkarte paarsniedz taas 3000 kalorijas. no saakuma varbuut aizcaapo liidz gimenes aarstam un lai vinjsh uztaisa tavu asinsanaliizi. ja holesteriins un paareejie raadiitaaji ir normaa, svars arii, tad neuztraucies par kalorijaam. iipashi ja esi jaunaaka par 25. tad organisms veel turpina augt. vieniigais, nebadini sevi pa dienu, eed regulaaras eedienreizes un obligaati eed brokastis. plus - nekad need tv priekshaa.
28.04.2012 22:27 |
 
Reitings 1475
Reģ: 05.01.2010
Patiesībā man liekas, ka šī problēma jārisina nevis uzturā, bet iekšēji. Cilvēkam, manuprāt, ir emocionālas problēmas, ar kurām netiek galā un šī pārrīšanās ir tikai maza daļa no problēmas.
28.04.2012 22:29 |
 
Reitings 1475
Reģ: 05.01.2010
krista, atdzīstos - es tiešām tevi apskaužu :D
28.04.2012 22:29 |
 
Reitings 1007
Reģ: 10.02.2012
+Fashiona



Laimīgās tās, kam neveidojās liekais svars..
28.04.2012 22:31 |
 
Reitings 893
Reģ: 17.01.2011
Es tagad nesaprotu, kā ēdiens ņem virsroku pār cilvēka gribu?
Ar analīzēm viss ok, itkā arī emocionāli mani nekas neskar. Domāju, ka manā gadījumā tas ir paradums, kas veidojies bērnībā un saglabājies līdz šim.
Jā, man ir 17, esmu vēl jauna, bet tomēr.. Nu, ienīstu es sevi, tas arī viss,
Queen, es tā saprotu, ka tevi vairs šī problēma neskar? Pat, ja tomēr maldos, ziņkāre mani moka, kā sadzīvo/sadzīvoji ar sevi?
28.04.2012 22:38 |
 
Reitings 1854
Reģ: 01.08.2011
psihiatrs. nezinu citu variantu,
28.04.2012 22:44 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
miikstais - kam vinjai psihiatru? vinjai nav gariigu slimiibu, bet gan psihologiskas probleemas. tam vajag psihologu un skolaa ir jaabuut pieejamam taadam.
28.04.2012 22:52 |
 
Reitings 1007
Reģ: 10.02.2012
mirracle,

sāku ar to, ka saņēmos, jo bija milzīgs kauns, un pastāstīju draudzenei kā jūtos, ka slēpju ēdienu, kā jaunos, kā pārēdos, kā nespēju apstāties. Tad palika nedaudz vieglāk. Tā kā gāju uz sporta zāli, sanāca iepazīties ar treneriem, ja mani uzslavēja, jutu pienākumu pret viņiem, ka tad būs lielāks kauns, ja izplūdīšu vēl lielāka, tādēļ sāku visa veida uztura ierobežošanu - skaitīju kcal , neēdu pēc sešiem, neēdu kādus konkrētus produktus , kā nu kuru reizi. Puslīdz izdevās sevi noturēt normas robežās un nu pārēšanās uznāk vairs ne katru dienu, bet nu, kādu vienu divas reizes nedēļā, paralēli visu laiku cenšos atgādināt sev, ka ir jāapstājas ēst, jo sāta sajūtu jau nekur nedabūju, tās nav un laikam nekad arī nebūs. Bieži vien kādam prasu - mēs jau ēdām vakariņas/pusdienas? Jo es ,piemirstu,neatceros, jo visu laiku varu ēst, nekad nav gana.
28.04.2012 22:55 |
 
Reitings 1007
Reģ: 10.02.2012
Vēl cenšos ēst pēc iespējas lēnāk, tad šķiet, ka vēders piepildās vairāk un uz brīdi rodas sāta sajūta.
28.04.2012 22:58 |
 
Reitings 1854
Reģ: 01.08.2011
ja tās būtu psiholoģiskas problēmas, tad vnk pārstātu tā darīt. ja nevar, tad tas ir kas nopientāks un jāiet pie nopietnāka speciālista
28.04.2012 23:04 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Nekaadaa gadiijumaa nesaac vemt!!!!!!!!!!!!!!!! Tici man tas sagraus visu lidz peedeejam. Bojaa zobus, mati klust trausli un nauda aiziet 3x vairaak un tas nav tas ko taa var kontroleet tas paarnem tevi.
Un tiesaam iespeejams ja pa dienu nepaeed normaalu edinreizi tad vakaros uznaak rijamais.:( Iespeejams dietalogs vareetu paliidzet sastaadit eedienkarti atbilstosi tavam vecumam un sportisko aktivitaasu pakaapi.
28.04.2012 23:21 |
 
Reitings 243
Reģ: 29.01.2009
Man bija/ir šī pati problēma... bet nu ja godīgi, domāju, ka tur vajag psihologa palīdzību, un tieši tāda, kurš strādā ar šīm visām ēšanas problēmām.
Man tas arī ir tākā jau no bērnības, biju arī normāla aprisēs, bet tagad vajag notievēt. Bet es ieslīku arī vemšanā (to noteikti NEDARI).
Tas viss ir iekšēji, tur vajag strādāt ar iekšējo sevi, nekas cits tur nepalīz. PRotams paralēla sportošana gan jau palīdzēs, bet nu es nesportoju. Kādi 9 mēneši ir pagājuši, bet nu man to uzlaboja tas ka pabeidzu vidusskolu (man tas uzdzena stressu, depresiju utt). Bet nu īsti jau viss nav atrisinājies, vienkārši nedomāju par to tik daudz, nedomāju tik daudz par ēdienu. Lai gan šad tad vēl aizvien slīkstu skumjās un ēdienā. Aiii.
Bet nu saņemies, viss būs labi! Turies!!!
29.04.2012 00:36 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits