dīvainā diskusija par drēbēm

Metu miskastē vai zedoju, par viņu 'tālāko dzīvi' man ir viena alga.

Tās, kuras ir tiešām ļoti mīļas, salieku lielā skomā un pastumju zem gultas. :D Bet tās, kuras nav tik mīļas atdodu pazīstamām ģimenēm, kurām jūtu, ka ir nepieciešams.

Man arī gribētos, lai man ir viena alga... Bet kaut kā jocīgi paliek :D. Domāju, vai es vienīgā tāda dīvainā :D

somā*

No nākošās skapja revīzijas doma nest uz "Sarkano krustu" vai noziedot ziedojuma mājā.

Ja mazlietotas un labas, tad cenšos nopārdot, ja lietotas, bet vairs nepatīk - piedāvāju draudzenēm/paziņām par velti. Visu pārējo bez sirdsapziņas pērmetumiem atstāju pie atkritumiem redzamā vietā, lai tie, kam nepieciešams paņem.

Es savējās vienreiz izmetu miskastē - tiešām novalkātas bija - nu negribējās nevienam tādas atdod. Nākamā dienā skatos bomžiki manas drēbes pārcilā - sajutos, ka šie pa manu dzīvokli rakātos. :D

Atdod sarkanajam krustam - gan jau viņiem noderēs, bet pavisam novalkātās nodedzini.

Kāpēc JĀDEDZINA? o_O

totāli novalkātās, ka pat dārzā sliekas baidās no skata - metu laukā, bet to, kas īsti nepatīk, apnicis, maz valkāts un ni un ni nevilkšu, dodu vai nu audžu mammai vai sūtu radiem :)

atdodu māsīcai, jo esmu vienīgais bērns ģimenē.

Sadedzini ugunskurā, netiks nevienam :D
Protams, metu ārā, svaigākas atdodu.

1. novalkatas drebes izmetu ara.
2. tas kuras nepatik vairs, nevelku gadiem atdodu mammai, jo mums ir viens izmers. vina vai nu velk vai izmet ari ara.

p.s pat ja kads bomzis manas lietas izvilktu no misenes un uzvilktu, tad nu un, lai velk! es jau tapat to neredzesu!

Elīna- tur jau tā lieta. Dzīvoju piektajā stāvā, šad tad izeju trepenē papīpēt- un regulāri tie racēji rok, un ja vēl raktos smuki- nē, viss pa gaisu, viss pagalms pilns ar s*diem un papīriem pēc tam, aš- slikti paliek... Un tad es iedomājos, ja mani topiņi šitā, vai nu kādam mugurā. Jā- ja no krusta paņemts, kad pati esmu aiznesusi, tad es vēl neko, bet ja no miskastes izvilkts- tad nu ir tā brrrr.... Un uz krustu jau nestiepsi galīgi savalkātos.

Normālās drēbes atdodu pazīstamai nabadzīgai ģimenei, tādas jau nošņurkušākas izlieku maisos pie miskastēm. Neiespringstu uz to, kas ar tām notiek tālāk.

Zeķes pat, kad metu ārā, iesienu trijos maisiņos...

Tev tik zel,ka kads bezpajumtnieks Tavas zekes nesas?? :D
Ja metu ara/atdodu savas drebes, man tiesam vienalga, ka tas nesas...

Tās, kuras man ir palikušas par mazu vai kuras vairs vienkārši nepatīk, atdodu jaunākajai māsai. Viņa parasti ir sajūsmā. :)
Tās, kuras ir novalkātas, metu miskastē.

Tās, kas ir palikušas par mazu vai vienkārši apnikušas, kā arī maz valkātas - visu, kas ir labi saglabājies, atdodu radiem. Pārējās nolieku pie miskastēm.

Vienkārši zimetu, man nav žēl nekad šķirties no vecām mantām, zinu, ka atbrīvojot vietu, nāks jaunas lietas iekšā. Man vienalga, kas staigā tajās drēbēs vēlāk - bomži vai ne bomži..

Izmetu miskastē un ir pilnīgi vienalga vai kāds bomzis velkās. Vismaz kādam siltāk vai ērtāk.
Tādas, kas vēl ir lietojamas aizvedu uz laukiem priekš lauku darbiem.

Reiz savas nonēsātās drēbes izliku maisiņā pie miskastēm, pēc dažām dienām redzu iet pretī sieviete manās drēbēs. Tik jocīgi palika. Sieviete tak nezina, ka tās manējās. Kopš tās reizes atdodu sarkanajiem.

Ziedot..vai atdot nabadziigaakam gimeneem. Nekad nemetu aaraa. Dreebes kaut ari biku novalkaatas ja nav briesmiigi sapalisaajusas, neatmazgaajamas var atdot. Cilveeki bus pateiciigi.