Bailes palikt vienai

Nevajag vīrieti padarīt par savas dzīves centru.
Esmu šķīrusies iepriekš,bet nekad,nekad,nekad neesmu iedomājusies,ka vajadzētu izbeigt dzīvi,jo bikšainis nevēlas vairs būt ar mani kopā.
Sāc dzīvot sev!Paraudi,paskumsti,jo tas ir dabiski pēc šķiršanās,bet pēc tam turpini dzīvot.šoreiz sevi,savas intereses un vēlmes nevis kādu vīrieti noliec savas dzīves centrā.

Still, tev ir taisnība, bet es tā nemāku dzīvot. Diemžēl esmu pieļāvusi kļūdu un visu savu jaunību ( 17 - 25 gadi ) pavadījusi kā svarīgāko uzstādot attiecības, mīlestību..plānus, ģimeni kopā ar šo cilvēku. Es tagad atdotu jebko, lai tā nebūtu bijis un es būtu dzīvojusi sev, bet nu jau ir par vēlu. Esmu kļuvusi atkarīga no attiecībām un es pat nespēju iedomāties lietas, ko šobrīd varētu darīt un kā piepildīt to tukšumu, ko atstājis viņš.

Ir labi, ja ir kāds gudrs cilvēks, kas Tevi apskaidro, parunājas. Ar tām domām, ka dzīvē vairs nekas nav skaists, ka esi zaudējis visu, nav jēga nekam tikai attēlina iespēju būt laimīgai un priecāties.
Es pati to izdzīvoju, nav aprakstāmas tās sajūtas, tikai manas sāpes izpaužas tajā, ka noslēdzos sevī, ka man ir daudz kompleksu, pašvērtība kritusies tik zemu, es pati vairs sevi nepazīstu, esmu kā ierāvies ezis, tā mazvērtība ir briesmīga, zinu, ka sāpes pāries, bet vai mazvērtības kompleksi?

Arī es šķiršanās procesā un tici man, jutos līdzi kā tu, protams, man nebija doma par pašnāvību, jo tā nav izeja.
Pēc šķiršanās vienmēr ir bailes palikt vienam, vai šis vīrietis man bija viss! Tas normāli un dabiski, jo jūties it kā būtu zaudējusi līdzsvaru!Lai nenāktu prātā sliktas domas - ej izklaidējies, dari kaut ko, nodarbini sevi ar kaut ko; esi aktīvāka, vairāk smaidi utt
parasti saka, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Kampanella nesodi pati sevi ar domām par bijušo, tas nelīdzēs!!!!! Izmet vai atdod bildes, drēbes, kopīgās lietas, kas var atgādināt par viņu! Galvenāis nesēdi četrās sienās! Atradīsi savu cilvēku :)

ja tu zinaatu cik isteniibaa ir forshi dziivot vienai.. sakuma ir gruuti -tiesa...
ja gruuti dziivot pavisam vienai , vari dzivot kopa ar draugiem vai svesiem cilvekiem. atputies, pievers vairak uzmaniibas draudzenem, vecakiem, izej sabiedriibaa..
viss kas notiek, notiek u labu.. sanjemies, apeed gardu saldejumu, noperc jaunas kurpes , viss buus kartiibaa :)

Kāpēc man nav tik vienkārši, kā jums, meitenes..Ehh, es arī tā vēlos. Ļoti vēlos. Bet man nesanāk. Es varu censties sev visu to, ko rakstat ieskaidrot, bet es nespēju tā justies, laimīga bez VIŅA. Nespēju saredzēt dzīvei jēgu bez viņa, dzīvojot viena.

un atkal ava gauduļojošā diskusija :D

Tomēr Tavs "lieliskais eņģelis vīrietis " nav tomēr dievs ja? :D

Limited edition :D

http://cosmo.lv/forums/topic/115449-izmisums-ka-talak-dzivot/

Kamparella - nav tā, ka mums pēc šķiršanās ir bijis viegli - nevienam nav viegli - sāp ļoooti :(, bet tas jau nenozīmē, ka tagad jānem stiķis un jāiet uz Vanšu tiltu!!!!
Mēs meitenes Tev jau ieteicām kaut ko, bet pašai ir jārīkojas!

Vai tavs niks ir - kampanella :D

Nu ko lai saka... jāsāk ar to, ka jāmīl sevi .. slavenais Samantas teiciens, "Es Tevi mīlu, bet sevi es mīlu vairāk"!
Atceros, kādā sajūsmā Tu stāstīji, cik viņš labs un tā... vienīgā problēma, ka nemīl Tevi. Nu tātad jāiemīl sevi pašai līdz galam. Attiecības ir jauki un ir jauki, ja abi pieaguši cilvēki, spēj attiecībās viens otru ne tikai pieņemt, bet arī cienīt viens otra lēmumus un pašu cilvēku. Attiecības neveidojas tikai kopīgiem hobijiem, patiesību sakot kpīgi hobiji rodas tikai laika gaitā... un izklaides... ir jau jauki, bet ja gribi būt kā klēpju sunītis , tad arī tādas attiecības ilgi neturās....

cik Tev īsti gadu bija? 23 vai 25? :D

Neņirgajos, bet vnk kāda jēga Tev šeit ko prasīt, ja Tu tāpat paliec pie sava? Veiksmi!

Šādās situācijās neviens padoms nelīdzēs, sāpes tas nemazinās un bailes par nākotni no sērijas nevienam vairs nepatikšu un neviens vairs nebūs tik labs kā viņš, būs tik un tā. Visam tam posmam ir jāiziet cauri. Tā ir Tava pirmā tāda veida pieredze, tamdēļ tik sāpīga un bezcerīga liekas.
To, ka tas viss notika uz labu, sapratīsi tikai daudz vēlāk un kad tas labais būs pienācis. :)

Viss būs labi un turies!

Pārmaiņas vienmēr ir uz labu!

nu ko lai saka? kā lai uzmundrina?
ir viens pluss - tev nekad vairs nebūs sajūtas mīlējoties,kā tu tiktu izvarota.
Iesaku tev pārlasīt tavu iepriekšējo diskusiju par to izmisumu (nevis komentus,kuros meties viņu aistāvēt, bet tieši pašas diskusijas aprakstu) un paskaties no malas, kāds "mīļums" viņš tev ir bijis....visas tās atgrūšanas utt..tu esi tikai ieguvēja...
vai tev nebija padomā,kāds cits,kas tev iekrita acīs? vai arī es jaucu kaut ko?

Biju pamesta 2 rezes, pierms mani pameta, es pat nevarēju iedomāties, ka nākamaj a dienā mans mīļotais pateiks, ka neesmu vajadzīga.
Raudāju , pārdzivoju,daži pat prasīja, vai man kāds nomira, ka esmu tādā stāvoklī... :)
Visu var pārdīvot, viss nokārtosies. Tagad to periodu atceros ar skumju smaidu, jo nevaru noticēt, ka tā var pārdzīvot šķiršanās...
viss būs labi, padomā par sevi, paraudi pāris dienas kā nākas, un pēc tam ķieries pie sevis uzlabošanai.
Ja tev tas palīdzēs , tad pilnveidojies gan fiziski gan prāta ziņā, a rdomu, lai šīs cilvēks redz , ko viņš ir zaudējis. (tas ne vienmēr ir tā, tomēr tev būs spēks saņemties)

laikam Tu domā,ka šķiries vienīgā un tikai Tev sāp.
katra no mums šeit ir kādu reizi,vai vairākas šķirusies,katra ir raudājusi,pārdzīvojusi,mocījusies..
bet dzīve turpinās.

tieši tā,nevajag padarīt vīrieti par visuma centru.Tu esi savas dzīves centrs,viņš Tavs lieliskais papildinājums,ar viņu ir labi,bez viņa arī labi.

Esot viena, tu atklāsi, cik daudz jauna vari piedzīvot, cik daudz laika un iespēju tev ir dzīvot sev - tieši sev :)

ka var nesen stipri milet, bet pac laicina jutas vairs nav...
nu pamegnat jau var.

Iespējams, tas ir labakais, kas ar Tavu peronību varēja notikt - nebūs citas izejas, kā attīstīties. Un tas, ka tiki pamesta - piedod, bet likumsakarīgi. Nekas, dzīve nebeidzas, visi mēs esam piedzīvojuši šīs sajūtas un lielakoties visi arī laimīgi atstājuši to pagātnē. Vai Tevi gaida kaut kas labāks? Zeķene!!! Kas var būt sliktāks, kā dzīvot kopā ar cilvēku, kurš skaidri un gaiši pasaka, ka nemīl.