Man ir diezgan daudz draugu, ja ir kādas problēmas, tad noteikti ir ar ko parunāties un uzjautāt pēc laba padoma. Bet atskatoties uz draudzenēm, kuras man bija pamatskolā(1.-9. klase), nenožēloju, ka bija, varbūt sasveicinamies, bet neko vairāk, kopīgā vairs nav, ja arī ir, tad to vairs nezinām, dēļ nekontaktēšanās. Draugiem.lv esam, redzam, kas notiekas vienas-otras dzīvē, bet laikam neko vairāk arī nevēlos, jo ir palikušas iedomīgas. Pamatskolā arī to varēja just, bet tagad tas ir tik izteikti un es ar tādiem cilvēkiem nekad neesmu īpaši labi sapratusies. Tāda kārtīga labākā drauga man nav, draugam neiešu uzkraut VISAS savas lietas, gan meiteņu utt.
Dažas draudzenes satiku, jo kopā mācamies. Tagad ir īpaši labs kontakts izveidojies ar vienu, tikai žēl, ka tik vēlu, jo vasaras sākumā jau nāksies šķirties. Mums kopā ir jautri, labi un ir par ko parunāt, varu brīvi izteikt savu viedokli un uzklausu viņas par visu. Man patīk, ka varu izteikties un manu viedokli neapspiež, piemēram, nē - Tev nav taisnība tai meitenei ir smukas kurpes utt.
Daudzi draugi ir ar manu puisi kopīgie, kurus iepazinām kopā, ar tiem sanāk daudz un jautri tusiņi. Protams, bērnības draudzenes un pirms 2,5 gadiem iepazīta meitene, ar kuru ir ļoti viegli kontaktēties, ar viņu var pasākt visu, man liekas, ka viņa vienmēr uz visu parakstīsies.
Paldies, ka izveidoji šo diskusiju, man bija iespēja apdomāties par to, cik labi draugi man tomēr ir :)
1550
