Parunāsim par draugiem

Ar abiem labākajiem draugiem (manu puisi un labāko draudzeni) iepazināmies vidusskolā. Tā nu visi trīs arī kopā kuļamies :) + vēl ir 2 pārīši, ar kuriem kopā atpūšamies gandrīz katru nogali. Esam tādi 7 cilvēki, kas tiešām var saukties par savstarpēji ļoti labiem draugiem. Pārējie ir tādi paziņas - dažus uzaicinām uz vienu pasākumu, citus uz nākamo un tā pa riņķi. Vienīgais, kas vēl sakāms par šo tēmu - nekad neticēju teicienam par to, ka draugiem lielas naudas summas aizdot nedrīkst, līdz pati to nepiedzīvoju. Bija vēl viena sirdsdraudzene no vidusskolas, kuru nu vairs nevaru ne sazvanīt ne satikt, jo pēc tam, kad aizdoto viņa nevarēja atdot, pārtrauca kontaktus ar mani... :(

Visur - pagalmā, skolā, augstskolā, ballītēs. Kontaktu biežums kā ar kuru - ar dažiem biežāk, ar dažiem retāk, bet sanāk katru dienu ar vienu vismaz sakontaktēties. :D

Pēc vidusskolas visas draudzenes ir pačibējušas kur nu kurā.
kurai puisis parādās, kura aizlaižās kaut kur tālēs zilājās laimi meklēt, kuras vienkārši nav draudzenes.
reāli šad tad kontaktu uzturu tikai ar vienu. to es pazīstu no bērnu dārza laikiem un kopā esam visādus podus gāzušas.
tagad reti satiekamies,jo viņa ir tur, (bet LV), bet es esmu šeit.
es strādāju jau, bet viņa ir mūžīgais students ar ļoti krāsainu sabiedrisko dzīvi. daudz alko,kas mani galīgi nesaista, un viņai to ir grūti saprast, tādēļ neapmeklējam kopīgus tusus un pasākumus, bet kad satiekamies vienmēr ir par ko runāt.
liekas,ka dzīvē viss nostājas tā,kā tam ir jānostājas.

Vai piekrītat tam uzskatam, ka labākie un noturīgākie draugi rodas tikai bērnībā?

Nepiekrītu!

Arī nepiekritīšu šim apgalvojumam, jo personības intereses, vēlmes un mērķi skaidrāk sāk iezīmēties ap 20 gadiem, tad arī saprot, ar kādiem cilvēkiem Tu vēlies pavadīt savu laiku. Ja šis viss sakrīt ar bērnībā iepazītajiem draugiem - lieliski, bet pēc manas pieredzes tā reti notiek.

Es noteikti esmu atsvesinaajusies no visaam savaam draudzeneem!Interesanti ,ka uzturu kontaktu vairaak ar to draudzeni ,kura dziivo Francija un draudzeni Vaacijaa,bet ar Latvijas draudzeni kontakts gandriiz pazudis...!Laikam dziivojot svesumaa ,mees tomeer mainamies-citas veertiibas,domaasana...!

Ir dažas draudzenes no 1. klases, kuras pazīstu nu jau vairāk kā 20 gadu. Varam pat vairākus mēnešus netikties, bet tas neko mūsu attiecībās nemaina.
Pāris draudzenes ir no 1.kursa, tātad nu jau 10 gadus. Par šīm meitenēm tiešām varu teikt, ka tie ir mani tuvākie cilvēki, ar kurām var runāt par visu, uzticēties un paļauties..un tas jau ir pierādījies ar gadiem! Mīlu un novērtēju, cik viņas ir foršas! :)

Un, lai cik tas dīvaini nebūtu, arī šeit cosmo ir iegūtas pāris meitenes, kuras es varbūt vēl nevaru nosaukt par sirdsdraudzenēm, bet noteikti arī ne par tikai paziņām. :)

Man ir "labākā" draudzene, kura nav pelnījusi šādu titulu, saucu viņu tā aiz pieraduma. Kad lasu te meiteņu trakās diskusijas par attiecībām ar vīriešiem, vienmēr nodomāju, ka manās attiecībās ar pretējo dzimumu nekad nebija puņķu, asaru, drāmu. Vienmēr šķīros pavisam vienkārši un normāli. Bet...to nevarētu teikt par šo savu "labāko" draudzeni. :D Esmu viņas dēļ tik daudz asaru izlējusi, jo kādreiz bijām kā māsas, tiešām dvēseļu radinieces. Līdz aptuveni 16-17 gadu vecumam, bet tagad viss ko es jūtu ir viņas atbalsta trūkums tad, kad man to vajag. Tiem, kam nav bijis šādu draugu būs grūti saprast, bet es tiešām pie viņas esmu kā piesieta, jo ir izveidojies pieradums, ņemot vērā to, ka esam pazīstamas no 6 gadu vecuma. Man nav problēmu atrast paziņas, bet īstus draugus - neiespējami. Esmu izvēlīga cilvēkos. Man ir viena ļoti laba draudzene ar kuru es iepazinos vidusskolā un joprojām regulāri kontaktējamies. Varam runāt arī par ļoti personiskām lietām. Diemžēl starp mums pastāv neliela interešu barjera, jo es nevaru aiziet ar viņu uz koncertu - gaume mūzikā nesakrīt. :D Nevaru aiziet arī uz kino, jo viņa vispār nav kinomīle un tā joprojām.

Man ir diezgan daudz draugu, ja ir kādas problēmas, tad noteikti ir ar ko parunāties un uzjautāt pēc laba padoma. Bet atskatoties uz draudzenēm, kuras man bija pamatskolā(1.-9. klase), nenožēloju, ka bija, varbūt sasveicinamies, bet neko vairāk, kopīgā vairs nav, ja arī ir, tad to vairs nezinām, dēļ nekontaktēšanās. Draugiem.lv esam, redzam, kas notiekas vienas-otras dzīvē, bet laikam neko vairāk arī nevēlos, jo ir palikušas iedomīgas. Pamatskolā arī to varēja just, bet tagad tas ir tik izteikti un es ar tādiem cilvēkiem nekad neesmu īpaši labi sapratusies. Tāda kārtīga labākā drauga man nav, draugam neiešu uzkraut VISAS savas lietas, gan meiteņu utt.
Dažas draudzenes satiku, jo kopā mācamies. Tagad ir īpaši labs kontakts izveidojies ar vienu, tikai žēl, ka tik vēlu, jo vasaras sākumā jau nāksies šķirties. Mums kopā ir jautri, labi un ir par ko parunāt, varu brīvi izteikt savu viedokli un uzklausu viņas par visu. Man patīk, ka varu izteikties un manu viedokli neapspiež, piemēram, nē - Tev nav taisnība tai meitenei ir smukas kurpes utt.
Daudzi draugi ir ar manu puisi kopīgie, kurus iepazinām kopā, ar tiem sanāk daudz un jautri tusiņi. Protams, bērnības draudzenes un pirms 2,5 gadiem iepazīta meitene, ar kuru ir ļoti viegli kontaktēties, ar viņu var pasākt visu, man liekas, ka viņa vienmēr uz visu parakstīsies.
Paldies, ka izveidoji šo diskusiju, man bija iespēja apdomāties par to, cik labi draugi man tomēr ir :)

Man ir draudzene no bērnības,ar viņu sazinos regulāri.Un divas viņas druškas,kas jau ir arī manējās.Ar vienu sazinos regulāri,ar otru ik pa laikam,jo viņa dzīvo uk.Un tad man vel ir pāris draudzenes ar kurām sazinos ik pa laikam,bet satiekos reizi pusgadā apmēram.Es nepārdzīvoju,bet esmu pieradusi,ka dzīvē viss mainās,pie tam,bieži vien tie ir tieši cilvēki.

Pārsvarā no vidusskolas laikiem. Ir arī pāris labas draudzenes no bakalaura studiju laikiem.

Vai piekrītat tam uzskatam, ka labākie un noturīgākie draugi rodas tikai bērnībā?

Kā kuram vispār.Viennozīmīgi,man šķiet,ka nevar atbildēt.Manā gadījumā-nē,tā nav.Man bija meitene,ar kuru bijām draudzenes no laikiem,kad vēl skolā negājām.Tagad es vispār neko vairs par viņu nezinu,jo kontaktus neuzturam.Pēc vidusskolas beigām tā draudzība pajuka.Intereses vairs nebija nekādas kopīgas,nebija īsti vairs par ko runāt,aizgājām mācīties katra uz savu mācību iestādi utt.Ja tagad satiktos,tad noteikti būtu vnk kā paziņas un nekas vairāk.
Man vispār vairs nav ciešu draudzību ar vidusskolas draudzeņu bariņu.Bijām pārāk atšķirīgas un man šķiet,ka tā turēšanās kopā toreiz bija mazliet mākslīga.Vismaz tagad palūkojoties atpakaļ tā šķiet,jo visa klase sastāvēja no bariņiem.Tagad kontaktu nav un es nejūtu pēc tiem vajadzību.No tiem laikiem man saglabājusies cieša draudzība tikai ar 1 meiteni,kura tad arī ir mans zelts,kā es viņu saucu.To draudzību laiks nav apskādējis,drīzāk darījis vēl noturīgāku.Pārējās manas šī brīža draudzenes ir no fakultātes.Iepazināmies Aristotelī un no tā brīža mums izveidojās draudzība,kurai nu jau ir,šķiet 5 gadi.

Ir man 2 draudzenes, viena no bērnības, otra no vidusskolas. Kādu reizi nedēļā tiešām cenšamies satikties, bet nu katra, protams, dzīvo savās darīšanās, un ar laiku šad tad ir kā ir.
Jaunus draugus gan grūti atrast. It kā esmu jauka, draudzīga, bet kaut kā nevaru līdz galam ar citiem atvērties un rast to saikni.. nesanāk. Neesmu cilvēku cilvēks.

Ar manām abām bērnības draudzenēm nu vairs esam tikai paziņas. Arī mana labākā draudzene savu "titulu" ir zaudējusi, jo pēdējā pusgada laikā bija kapitāli izmainījusies. Kļuvusi par vienu no tā tipa cilvēkiem, kurus es totāli neciešu- cilvēku izmantotājiem. Kā tik kas vajadzīgs, tā uzreiz mani atcerējās, bet citādāk ne ziņas, ne miņas..

Toties man vēljoprojām ir palikusi viena mīļa draudzene, kas, lai arī nav mana labākā draudzene, bet tomēr kontaktus uzturam regulāri.. Ir vēl pāris draudzenes, bet neviena no viņām nav mana best friend forever.:(
Padomus īpaši draudzenēm nejautāju, vairāk paļaujos uz intuīciju vai arī aprunājos ar mammu. Lai arī mamma nav draudzene, toties vienmēr man vēl to labāko.:)

Vai piekrītat tam uzskatam, ka labākie un noturīgākie draugi rodas tikai bērnībā?


Principaa jaa, jo man apkaart ir ljoti skaisti draudziibas, kuras turaas no beerniibas liidz pat shai dienai un prieks skatiities, lai gan pashai laikam viss no beernu daarza laikiem jau ir pagaisis, nekas vairak par pliku chau ar dazhiem, ir citi, kuriem uz ielas paeju garaam un neko arii nepasaku. :) bet tagad uzradaas viena ar kuru mazliet kontakts ir paveidojies, bija izdzisis, man ir prieks, ka tas saak atgriezties, jo ir tik forshi atcereeties tos laikus beernu daarzaa :) cerams, ka kontakts veel pastiprinaasies.
bet no skolas draugiem, laikam jau tos nevaru nosaukt par iistiem ;) protams, ar visiem runaajos, esmu komunikabla un taa, bet shaa vai taa, ir bijis daudz kas, kaa deelj nevaru nosaukt par iistiem draugiem, kaut vai taa pati runaashana aiz muguras. tas ir runaats un paarrunaats jau n-taas reizes, bet zinu, ka cilveeks nemainaas un taapat patiik to meeli patriit. lieta tikai taada, ka aiz muguras par tevi izdomaa jau tik daudz ko jaunu,ka pasham uzzinot, vien mute aiz izbriina paveraas.
bet nekas, es zinu, ka mainot skolas, uzradiisies arii citi domubiedri, ticu, ka tie buus draugi, ka kontakts buus speeciigs jebkuraa gadiijumaa :)

misteerija rakstīja:

Kā tik kas vajadzīgs, tā uzreiz mani atcerējās, bet citādāk ne ziņas, ne miņas..

Pilnīgi un galīgi atgādina manu "labāko" draudzeni. :D Es no viņas nekad nekādu pretīmnākšanu nesaņemu, taču ja viņai kaut ko vajag, tad gan protams, viss ir savādāk. Mēs mēdzam nekontaktēties nedēļām ilgi, bet tad viņa pēkšņi atraksta man lūdzot palīdzību tā, it kā mēs būtu draudzenes. Nožēlojami un skumji.
Tā arī ir mana atbilde tam, vai noturīgākās draudzības veidojas bērnībā - ja cilvēks nemainās, tad noteikti jā. Ja mainās, tad tas ir ļoti sāpīgi tam, kurš uz to noskatās, jo pastāv pieradums un mūžīgi gribās jautāt, kur ir palicis tas atsaucīgais, foršais un tev tik mīļais draugs. Ir grūti pierast pie tā, ka viss jau ir pagātnē.

Man lielākā daļa draugu ir jau vairāk kā 10-25 gadus pazīstami. Jauni klāt nākuši ļoti maz, bet tie tad pārsvarā ir dvēseles radinieki. Man ir sasodīti daudz draugu (jā, tieši draugu, nevis labu paziņu), tādēļ visas iepazīšanās uzskaitīt būtu ļoti gari. Pārsvarā jau draugi viņus ieved mūsu pulkā, vai pati iepazīstos kādos pasākumos un kkā aiziet tā draudzība. Kontaktējos kā nu ar kuru- ar kādu katru dienu, ar kādu reizi nedēļā, ar dažiem reizi mēnesī. Galvenais jau, lai ar to pietiek pašam.

Man Latvijaa palikushas triis labaakaas draudzenes. Sazinaamies skypaa. Man vinjas taaa pietruukst, bet zinu, ka kad buushu shovadsar maajaas, buus taa it kaa es nebuutu bijusi prom. Tad man ir viena berniibas draudzene aarzemees, kura gan pirms paaris gadiem izraadiijaas peedeejaa k*ce, bet mees jau no beerniibas kopaa, taapeec piedevu/aizmirsu, bet uzticeeties vairs nekad neuzticeeshos. Un sheit Francijaa man ir labaakaa draudzene zviedriete. Nezinaaju, ka tik iisaa laikaa var kljuut par bff :D jau peec paaris meeneshu draudzeeshanaas. un tagad vinja brauks atpakalj uz Zviedriju dziivot :(

Taatad ir taas 5 labaakaas draudzenes + ljoooti daudz pazinju, labaaku un sliktaaku, gan maajaas, gan sheit. Taa kaa es uzticos cilveekiem aatri un esmu ljoti draudziiga un man cilveeki patiik :D, tad nav gruutiibu ar draugu atrashuanu sveshumaa. Nu un kas ja beigaas izraadaas riebiigs cilveeks kaads mans jaunais draugs? nu nekas, atradiishu citu. Es vairaak dziivoju ar domu, a ja nu shis ir saakums lieliskai draudziibai liidz muuzha galam, nekaa nedraudzeejos ar cilveekiem, jo "mana uzticiiba ir jaanopelna" :D nav vienkaarshi jaastaasta visa sava dziive vienam cilveekam.