Mani, līdzīgi kā Kodi, neiepriecina tik daudz materiālās lietas, kā uzmanības un mīlestības izrādīšana ikdienas attieksmē.
Piemēram, naktī nevaru gulēt bez siltajām zeķītēm, bieži sanāk, ka ierāpjamies gultā un es aizmirsu par zeķēm, tad viņš ceļas un pa tumsu meklē zeķītes un velk man viņas kājās. Man bieži pēc garākas staigāšanas sāp mugura, un viņš vienmēr uzstāj man pamasēt muguru dienas beigās. Viņam vienmēr saldētavā ir mans mīļākais saldējums. Mums ir ļoti atšķirīga mūzikas gaume un bieži viens otru par to pavelkam uz zoba, bet bieži brīvdienu rītos, kad ceļamies, viņš uzliek manu mūziku. Kad man ir slikts garastāvoklis vai esmu neapmierināta, viņš mani paceļ ar rokām gaisā un nelaiž lejā, kamēr es nesāku smieties un nepastāstu viņam, kas uz sirds. Viņš bieži dienas laikā pazvana un saka - esi gatava, ka vakarā braucam uz kino. Un, kad satiekamies, viņam vienmēr priekš manis ir šokolādīte. Viņš zin, ka man patīk ziedi, daudz ziedu, tāpēc, kad dāvina, tad tikai lielus pušķus (lai gan man patiesībā pat mazākie ziediņi ir ļoti patīkami). Viņš rūpējas, lai man vienmēr ir ērti pie viņa - nopērk man mājas krekliņu, kādu žurnālu.
Es uzskatu, ka ar gadiem romantika nepazūd, ja pie tā strādā. Mēs taču jūtam, kuros brīžos mums ir patīkami, tāpēc gribam otram darīt to pašu. Ir tik ļoti patīkami saņemt, un ir vēl patīkamāk dot - ja šī ķēde pareizi strādā, tā nekad nepārtrūkst. Un tas ir tik pat lielā mērā atkarīgs no vīrieša, cik no sievietes.
2487
